Mēs dzīvojam digitālā laikmetā un neskaitāmu attēlu plūsmā. Arī kustīgo bilžu uzņemšana – filmēšana – vairs nešķiet neiespējami komplicēts un nepieejams process. Visvienkāršākās «filmiņas» ar mobilā telefona kameru var veidot teju katrs. Tomēr kino valoda nav vienkārša, kā ikviena valoda – tā ir jāapgūst.
Lai veicinātu jauniešu radošumu un spēju orientēties kustīgo bilžu – audiovizuālo tēlu – pasaulē, ir būtiski pilnveidot un padziļināt skolēnu izpratni par kino valodu un veicināt prasmi tajā orientēties. Lielu uzmanību kino un kvalitatīvu filmu tuvināšanai skolai pievērš Ziemeļvalstīs – īpaši Dānijā – un arī Lietuvā. Latvijai šis ceļš vēl priekšā.
Šis metodiskais materiāls skolotājiem ir tapis, lai veicinātu Latvijas kino un Latvijā radīto filmu integrāciju vispārizglītojošo skolu mācību procesā. Sadarbojoties izglītības speciālistiem un kinoteorētiķiem, ir izveidots materiāls, kurā ir apkopoti mācību stundu plāni, darba lapas, ko skolotājs var izmantot mācību stundās, kā arī plašāki apraksti par tām filmām, kuru fragmentus aicinām izmantot mācību procesā.
Mācību stundu plāni ir paredzēti 1.–3. klasei, 4.–6. klasei, 7.–9. klasei un 10.–12. klasei. Filmas un mācību stundu plānus ieteicams izmantot dažādu mācību priekšmetu, piemēram, sociālo zinību, Latvijas vēstures, Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību, kulturoloģijas un vizuālās mākslas, satura apguvē. Mērķis ir palīdzēt skolotājam izvēlēties konkrētu latviešu filmu, tās fragmentu, lai paspilgtinātu vai ilustrētu kādu noteiktu mācību tēmu.
Visiem mācību stundu plānu paraugiem ir ieteikuma raksturs.
Filmas, kuras var izmantot mācību procesā, ir ievietotas portālā www.filmas.lv. Turpat atrodami arī mācību stundu plāni (PDF formātā), kurus iespējams lejupielādēt. To paraugi iekļauti šajā izdevumā.
Projektā ir izmantotas 40 Latvijā veidotas filmas. Pamatā šīs filmas tapušas pēdējos gados (izņēmums ir režisora Herca Franka klasiskā filma «Vecāks par desmit minūtēm» un Ivara Kraulīša «Baltie zvani» kas ir arī vienas no Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām filmām).
Projektā plecu pie pleca ir strādājuši gan pedagogi, kuri sagatavojuši stundu plānus un darba lapas, gan kinoteorētiķi, kuri izveidojuši aprakstus par katru filmu, raksturojot šo filmu mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, kā arī iezīmējot dažādus kultūrvēsturiskos kontekstus. Šīs atšķirīgās pieejas – pedagoģiskā un kultūrvēsturiskā – paplašina izveidotā materiāla funkcijas un lietojumu.
Ceram, ka šie teksti ieinteresēs skolotājus un skolēnus, padziļinās izpratni par konkrēto filmu un tās veidotājiem. Ceram, ka kino un Latvijā tapušās filmas soli pa solim kļūs par būtisku mācību procesa sastāvdaļu. Šis ir tikai pirmais solis garajā ceļā.
Pateicamies Valsts izglītības satura centram, un īpaši mācību satura speciālistei Sandrai Falkai, par atbalstu metodiskā materiāla satura izstrādē un šī projekta īstenošanā.
Projekta vadītāja Dita Rietuma.
Lai iegūtu paroli, lietot sistēmu, lūdzam pieteikties: kinoskolas@nkc.gov.lv, 67358875