Ināra Kolmane
Dokumentālo filmu režisore un producente Ināra Kolmane (dz. Miļevska) dzimusi 1961. gada 1. jūlijā Rīgā strādnieku ģimenē. Beigusi Rīgas 64. vidusskolu (1979), Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1982), Sanktpēterburgas Teātra, mūzikas un kino institūta TV režijas fakultāti (1994).
Kad Latvijā parādījās jaunas filmu ražošanas attiecības, Ināra Kolmane kļuva par redaktori un producenti jaundibinātajā Rīgas Videocentrā, no 1988. gada līdz 1991. gadam producējusi filmas Gaujas Nacionālais parks (1990), Tēvzemei un brīvībai (1990, režisors Pēteris Krilovs) u.c. 1991. gada 5. septembrī kopā ar Rīgas Videocentra kolēģiem dibinājusi filmu studiju Deviņi, turpinot strādāt kā producente un režisore. Producējusi Lailas Pakalniņas dokumentālās filmas Doms (1991), Iešana (1991), Baznīca (1993), Pētera Krilova filmu Pieskāriens (1993) u.c.
Režijā debitē ar pasūtījuma videofilmām, saņēmusi galveno balvu starptautiskajā reklāmas festivālā Valdajā (Krievija) par reklāmklipu Astro trauki (1995). 1999. gadā uzsāk dokumentālu portretu ciklu Rakstnieks tuvplānā (līdz šim tapuši vairāk nekā 20 portreti). 2000. gadā uzņem dokumentālo filmu Latviešu leģions, seko Poco a poco... (2001, par arfistu Oskaru Krašauski-Krauzi), Pasaules Nepasaule (2002, par trimdas literātu neformālo kopu Elles ķēķis Ņujorkā), Aiziet tumsā (2003, par narkomānijas problēmām), Vijaya (2004, par indiešu deju dejotāju Viju Vētru), šīs filmas piedalījušās apmēram 30 pasaules festivālos, arī apbalvotas.
2006. gada maijā Francijā un oktobrī Latvijā pirmizrādi piedzīvo filma Mans vīrs Andrejs Saharovs, kas Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps 2007 atzīta par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu un saņēmusi Skatītāju balvu, ieguvusi žūrijas speciālbalvu Starptautiskajā filmu festivālā DetectiveFest Maskavā, demonstrēta Šveices, Norvēģijas un Somijas televīzijas kanālos, iekļauta Čikāgas (ASV) un Valjadolidas (Spānija) dokumentālo filmu festivālu konkursa programmās, piedalījusies gandrīz 20 festivālos. 2008. gada novembrī kinoteātrī Rīga pirmizrādi piedzīvoja Ināras Kolmanes dokumentālā filma Akts, kas stāsta par fotogrāfu Gunāru Bindi un mākslas zinātnieci Sarmīti Sīli, vispārinot mākslinieka un modeļa attiecības.
2001. gadā Ināra Kolmane debitēja spēlfilmu režijā ar īsfilmu Sarmītes (19 festivāli, 3 balvas), 2012. gadā tika pabeigta Ināras Kolmanes pilnmetrāžas spēlfilmas debija Mona. 2015. gadā Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps četras balvas saņēma Kolmanes dokumentālā filma Ručs un Norie (2015), sirsnīgs stāsts par japāņu studentes un suitu sievas draudzību.
Ināra Kolmane ir Latvijas Producentu asociācijas, Žurnālistu savienības, Kinematogrāfistu savienības, arī Eiropas filmu akadēmijas (European Film Academy) un starptautiskās kinoorganizācijas European Documentary Network biedre.
Režisors
- Mātes piens (2023)
- Bille (2018)
- Sekss un PSRS (2018)
- Ručs un Norie (2015)
- Mona (2012)
- Pretrunīgā vēsture (2010)
- Akts (2009)
- Mans vīrs Andrejs Saharovs (2006)
- Vijaya (2004)
- Aiziet tumsā (2003)
- Pasaules Nepasaule (2001)
- Poco a poco... (Pamazām...) Latvijas laikmets (2001)
- Sarmītes (2001)
- Latviešu leģions (2000)
- Dziednīca "Rīgas līcis" (1993)
- Vērojums (1993)
Scenārija autors
- Ručs un Norie (2015)
- Mona (2012)
- Akts (2009)
- Mans vīrs Andrejs Saharovs (2006)
- Vijaya (2004)
- Aiziet tumsā (2003)
- Sarmītes (2001)
- Poco a poco... (Pamazām...) Latvijas laikmets (2001)
- Dziednīca "Rīgas līcis" (1993)
- Vērojums (1993)