Arnis Akmeņlauks

Arnis Akmeņlauks ir viens no īpatnējākiem latviešu dokumentālā kino režisoriem, viņš tieši ar savu urdīgo neatlaidību ir licis pamatus atsevišķam Latvijas dokumentālā kino strāvojumam – kritiskai un izmeklējošai žurnālistikai. Pēc Arņa Akmeņlauka iniciatīvas 1976. gadā Rīgas kinostudijā tika iedibināts kinožurnāls Gaismēnas, kurā režisors regulāri atspoguļoja padomju laika absurdo realitāti sadzīvē, ražošanā un ekonomikas procesos, izpelnoties ievērību ar saviem skarbi drosmīgajiem un pārdomas rosinošajiem sižetiem. Arņa Akmeņlauka darbs pie šī kinožurnāla tika novērtēts ar Lielā Kristapa balvu labākajai dokumentālajai filmai 1987. gadā.

Arņa Akmeņlauka ceļš sākās Vandzenes septiņgadīgajā skolā, Talsu vidusskolā un Talsu Sporta skolas vieglatlētikas nodaļā (1952-1955), mācījies arī Kaspijas Augstākās Jūras karaskolas mīnētāju-torpēdistu fakultātē (1955-1959). Taču tieši aizraušanās ar filmu veidošanu noteica Arņa Akmeņlauka mūža darbu.  Kinoveidošanu apguvis, studējot Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta kinorežijas fakultātē (1965-1969). Paralēli mācībām Kinematogrāfijas institūtā Maskavā 1961. gadā uzsāka darbu Rīgas kinostudijā kā inženieris-konstruktors, gadu vēlāk kļūstot par kinostudijas administratoru. No 1966. gada bijis režisors Vissavienības Aizsardzības ministrijas kinostudijā, no 1969. līdz 1992. gadam kinorežisors Rīgas kinostudijā, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1982. gada. No 1994. gada līdz 1997. gadam bijis Rīgas domes deputāts Māra Purgaiļa sasaukuma laikā, dokumentālo kino veidojis vēl līdz 90. gadu vidum.