Armands Reinfelds

Aktieris Armands Reinfelds pirmoreiz kinoekrānā parādās jau nelielā epizodē 1984. gadā, būdams Tautas kinoaktieru studijas audzēknis, - režisora Vara Braslas jauniešu spēlfilmā Parāds mīlestībā, kas veidota pēc Ērika Kūļa stāstiem un uzņemta Liepājā, Armands Reinfelds ir Janka, galvenā varoņa Arņa draugs.

1986. gadā Reinfelds iestājas toreizējās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, bet absolvē 1990. gadā jau Latvijas Mūzikas akadēmiju; pa šiem gadiem mainījies ne tikai augstskolas nosaukums, arī sākotnējā Drāmas teātra kursa mācību laiks ir visai sarežģīts – vairākkārt mainās kursa vadītājs, kolektīvs neizveidojas, diplomdarba izrādes  neizdodas pārāk spožas un daudzi kursabiedri tā arī nekad nerealizējas teātrī. Tomēr Armands Reinfelds ir starp tiem četriem puišiem, kas 1990. gada rudenī tiek uzņemti Nacionālā teātra štatā, diplomdarba izrādē Otello viņš nospēlē titullomu un izpelnās kritiķu atzinību par „dramatiska aktiera potencēm, iekšēju spēku un vēlēšanos maksimāli, savu iespēju robežās atklāt Otello tēlu".

Šajā pašā laikā Armandu Reinfeldu vēlreiz pamana Rīgas kinostudija, piešķirot lomas divās kriminālfilmās – Aloiza Brenča Depresija (1991) un Imanta Krenberga Cilpā (1991), savukārt režisors Ģirts Nagainis Reinfelda talantus izmanto vairākos Latvijas televīzijas iestudējumos (Sandra (1991), Briedis – Peterss (1993), vēlāk Valmieras puikas (1996)).

Nacionālajā teātrī Armands Reinfelds spēlē diezgan plašu lomu spektru – gan Jautro rūķīti izrādē Sniegbaltīte un septiņi rūķīši (1991), gan galvenās varones Leas dēlu Matjē ārkārtīgi populārajā Īva Žamiaka Acālijā (1992), kas piedzīvo vairāk nekā 200 izrādes, gan Fionas vismīļāko dēlu, dumpīgo Frenku bestsellerā Dziedoņi ērkšķu krūmā (1993), tomēr drīz seko Alvja Hermaņa aicinājumam uz jaunu un pavisam citādu teātri.

Jauns un būtisks periods aktiera Armanda Reinfelda dzīvē un filmogrāfijā sākas ar 1993. gadu – janvārī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvo Latvijas teātra vēsturei ļoti nozīmīgā Alvja Hermaņa četru aktieru izrāde Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās, kur Armands Reinfelds ir Grems (un par šo lomu pēc teātru sezonas noslēguma saņem balvu kā gada labākais aktieris). Arī turpmāk Reinfeldam ir būtiska vieta Hermaņa režijas meklējumos un jauna teātra veidošanā, 1994. gadā Hermanis pat izveido aktierim monoizrādi Slepenas bildes, bet 1996. gada novembrī tiek iestudēta izrāde Kā lēna un mierīga balss, kuru Armands Reinfelds spēlē divatā ar Maiju Apini.

1993. gada maijā Rīgas Kino namā pirmizrādi nosvin spēlfilma Varmācības meditācija – ASV kinoskolā studējošā režisora Jāņa Putniņa debijas filma, kur Armands Reinfelds ir galvenajā lomā; viņa tēlotais Rihards mēģina noskaidrot sava drauga dīvainās nāves cēloņus. Šī loma Reinfeldam atnes atzinību 1994. gada Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps kā gada labākajam kinoaktierim (balvu piešķir Teātra darbinieku savienība), par filmu Varmācības meditācija kā par gada labāko debiju balvu saņem arī operators Jānis Eglītis.

Paralēli kopš 1993. gada aprīļa Reinfelds filmējas neparastā projektā, kas līdz ar pirmizrādi 1994. gada vasarā izvēršas par skandalozu notikumu Latvijas kinodzīvē, - divi debitanti, Igors Linga un Aigars Grauba, nodibina studiju ar provocējošu nosaukumu Starp Eiropu un Honkongu un uzņem spēlfilmu Drosme nogalināt ciešā sadarbībā ar tolaik Rīgā strādājošo zviedru režisoru Hansu Bertilsonu. Nozīmīgs elements filmas veidošanā ir 90. gadiem raksturīgā vēlme šokēt skatītāju ar visu, kas „līdz šim nebija atļauts", - Armanda Reinfelda tēlotais Ēriks strādā naktsklubā, reizēm pārģērbjoties par sievieti, lai aplaupītu bagātus klientus, un filmas galvenais konflikts ir viņa sarežģītās attiecības ar tēvu, kam pamatā bērnības psiholoģiskās traumas. „Varmācība kā neizbēgamība un nepieciešamība" vieno abas šīs filmas, kurās Armands Reinfelds izvēlēts galvenajās lomās kā 90. gadu jaunās paaudzes „seja", vairāk vai mazāk precīzi fiksējot šīs paaudzes pašsajūtu sarežģītajā laikā.

90. gadu paaudzes kontekstā var skatīt arī Armanda Reinfelda piedalīšanos režisores Annas Vidulejas īsfilmā Komēta (1997) – šī novele ir viens no desmit elementiem toreizējo jauniešu, Latvijas Kultūras akadēmijas pirmā režisoru un operatoru kursa kopīgajā filmā Latavio jeb Dzīve Nr. 2, kas kļuva par svarīgu notikumu tobrīd pamirušajā Latvijas filmu nozarē kā apsolījums par jaunas kinoprofesionāļu paaudzes ienākšanu. Neliela loma Armandam Reinfeldam ir arī Anša Epnera otrā režijas kursa kopīgajā filmā 7 lidojumi (2002), kur viņš piedalās Mārtiņa Avota īsfilmā Trusis.

90. gadu vidū Armands Reinfelds paralēli aktierdarbiem Jaunajā Rīgas teātrī un LTV iestudējumos strādā arī Radio Super FM reklāmas aģentūrā, bet 1997. gadā kopā ar Indru Rogu filmējas zviedru režisora Riharda Hoberta trillerī Bēgt, lai dzīvotu / Run for Your Life / Spring för livet, kas atklāj imigrantu problēmas ārēji labklājīgajā Zviedrijā - Latvijas aktieru tēlotais pāris Marija un Stefans ir bēgļi, kurus vajā policija, lai izraidītu no valsts.

90. gadu beigās neparastu „dīvainā fotogrāfa" lomu Reinfeldam piedāvā režisors Askolds Saulītis savā debijas spēlfilmā Tristans un Izolde (1999), bet režisors Jānis Putniņš turpina sadarbību ar aktieri savā otrajā spēlfilmā Paslēpes (2001).

2002. gada vasarā LTV režisore Virdžīnija Lejiņa, ar kuru Reinfelds jau strādājis iestudējumā 1000 dienu Annas Boleinas dzīvē (1993) un pirmajā LTV seriālā Lai tev labi klājas! (1994),  sāk uzņemt vēlāk leģendāro TV seriālu Likteņa līdumnieki un piešķir Reinfeldam Enijas iemīļotā saimniekdēla Nārbuļu Jura lomu.

21. gadsimta sākumā Armanda Reinfelda filmogrāfijā parādās pauzes, daļēji arī paša "cilvēcisko vājību" dēļ – piemēram, Unas Celmas filmā Nerunā par to (2007) Reinfelds tiek apstiprināts galvenajā vīriešu lomā, bet pēc pirmajām filmēšanas dienām ar producenta lēmumu viņu nomaina Ģirts Ķesteris. 2005. gadā pirmoreiz un pēc tam 2009. gadā Armands Reinfelds aizbrauc no Latvijas meklēt aktiera darbu citās valstīs, bet 2013. gadā atgriežas.

Pēdējo kinolomu Armands Reinfelds nospēlē pie režisores Annas Vidulejas, kura desmit gadus pēc pirmās sadarbības piešķir viņam lomu savā filmā – četru režisoru kopdarba Vogelfrei (2007) pēdējā daļā.

 MEDIJOS:

Raksti par aktieri Armandu Reinfeldu Latvijas Nacionālās bibliotēkas vietnē periodika.lv - ŠEIT.