Aleksandrs Demčenko

Kinooperators un režisors, uzticamais Jura Podnieka komandas biedrs Aleksandrs Demčenko dzimis Ukrainas pilsētā Dņepropetrovskā, tur mācījies teātra skolā, kuru absolvējis 1974. gadā. Skolas gados aizrāvies ar sambo un brīvajām cīņām, sekoja obligātais militārais dienests Melnās jūras kara flotes jūras kājniekos, apvienojot to ar aktiera darbu Melnās jūras kara flotes teātrī Sevastopolē; vēlāk Aleksandrs strādāja mežacirtēja darbu Sibīrijā.

1980. gadā, sekojot savam kino sapnim, Aleksandrs ieradās Rīgā un sāka strādāt par gaismotāju Rīgas kinostudijā. 1983. gadā viņš iestājās toreizējā Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā, kuru absolvēja 1987. gadā, bet jau kopš 1985. gada strādāja Jura Podnieka komandā kā režisora asistents; vispirms pie filmas Veļ Sīzifs akmeni (1985),bet vēlāk arī pie visām pārējām Podnieka filmām – Vai viegli būt jaunam?(1986), Krustceļš (1990), Mēs / Soviets (1990), Impērijas gals (1991), Pēcvārds (1991), Klusuma stunda (1992).Kad Podnieka grupa astoņdesmito gadu beigās sāka filmēt PSRS karstajos punktos, ar operatora kameru strādāja arī Aleksandrs Demčenko; armijā gūtais rūdījums ļāva tieši viņam 1991. gada 13. janvārī Viļņā uzņemt kadrus, kuri visai pasaulei pavēstīja par tanku un demonstrantu asiņaino sadursmi pie televīzijas. Par to viņš Lietuvā saņēmis piemiņas medaļu 1991. gada 13. janvāris un Lietuvas Žurnālistu savienības Prezidija Goda rakstu.

Grāmatā Triju zvaigžņu atspīdums (1994) fiksēts, ka Juris Podnieks savulaik teicis krievu producentei Asjai Kolodižnerei:"Saša ir mans asistents, otrais režisors, mēs kopā bijām Viļņā, kur viņš guva nopietnu traumu. Seši gadi aizvadīti kopā. Viņš ir gan izlūksuns, gan mans miesassargs un radniecīga dvēsele…", Podnieks un Demčenko kopā filmējuši arī asiņainos notikumus  Gruzijā, Abhāzijā, Osetijā, savu kara operatora pieredzi Demčenko papildināja arī pēc Jura Podnieka nāves, turpinot filmēt karadarbību Gruzijā, Latvijas pirmās IFOR rotas militāro operāciju bijušajā Dienvidslāvijā.

1991. gadā Nacionālās kinobalvas Lielais Kristaps ietvaros Aleksandrs Demčenko kopā ar Jura Podnieka grupas kolēģiem saņēmis Kinodokumentālistu asociācijas medaļu, 1992. gadā – balvu Par vēsturisku notikumu pašaizliedzīgu dokumentēšanu kopā ar grupu, kas veidojusi filmu Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika. Par notikumu filmēšanu barikāžu dienās un augusta puča laikā saņēmis 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, 2009. gada 11. novembrī iecelts par Viestura ordeņa kavalieri (saņēmis ordeņa V šķiru) "par nopelniem Latvijas valsts labā". 2006. gadā apbalvots ar Viskrievijas Patriarha Goda rakstu par darbu Černobiļas AES seku likvidācijas dokumentēšanā un ar Goda zīmi par personisko ieguldījumu informācijas atspoguļošanā masu medijos, aktīvu sabiedrisko darbību. Pēdējos gados enerģiski kopis Jura Podnieka piemiņu, rīkojot jubileju pasākumus Jurim un viņa filmām gan Rīgā, gan Maskavā un citur.

2014. gadā kopā ar astoņiem citiem dokumentālā kino operatoriem saņēmis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu par darbu 1991. gada dokumentālajā filmā Septiņas dienas augustā. Notikumu hronika (režisors Romualds Pipars), kas 2013. gadā izmantota Tautas frontes muzeja ekspozīcijā.