Modris Resnais

Omulīgais operators Modris Resnais kinovidē vislabāk pazīstams ar vārdu Šūrs, tā viņu vairākos savos stāstos iemūžinājis arī režisors Aivars Freimanis (īpaši Šūram kā „kinostudijā visizpalīdzīgākajam" veltīts stāsts Ceļojums ar burku krājumā Sorento stāsti (1988)).

Uz laiku, kad Modri vēl nesauca par Šūru, attiecināmas ziņas par bērnību – dzimis Madonas rajona Lubānas pagasta Cepurniekos, 1943. gada rudenī sācis mācības Lubānas pagasta Cepurīšu pamatskolā, pēc 4. klases devies uz Lubānas vidusskolu, kur 8. klasi pabeidzis 1951. gadā. Jau rudenī Modris sāka strādāt Cesvaines rajona kultūras nodaļā par kinomehāniķa palīgu, pēc diviem gadiem atgriezās 9. klasē, bet 1955. gadā no 11. klases skolas sola tika iesaukts armijā. Dienestā viņš ieguva pilntiesīga kinomehāniķa kvalifikāciju un, kad 1956. gadā tika slimības dēļ demobilizēts, atgriezās kinomehāniķa darbā, tikai nu jau Madonas rajonā.

1959. gadā Modris pārcēlās uz Rīgu un strādāja par kinomehāniķi Brīvprātīgo ugunsdzēsēju pārvaldē, bet jau 1960. gada oktobrī sāka strādāt Rīgas kinostudijā. Pirmajos gados Modris Resnais bija uzņemšanas aparatūras meistars, bet 1964. gadā kļuva par operatora Mika Zvirbuļa asistentu Leonīda Leimaņa filmā Kapteinis Nulle. 1968. gadā viņš kļuva par otro operatoru pie Mārtiņa Kleina filmā Cielaviņas armija atkal cīnās, un kopš tā laika līdz 1993. gadam strādājis 25 aktierfilmās. Šūrs ik pa laikam arī papildinājis savu izglītību, piemēram, 1983. gadā Jaltas kinostudijā beidzot zemūdens filmēšanas kursus. Par Šūra labo profesionāļa slavu liecina fakts, ka 1994. gadā, kad viņš stājās Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, saņemtas veselas trīs cildinošas rekomendācijas – no filmu direktores Lilijas Liepiņas, kinorežisora Rolanda Kalniņa un operatora Mika Zvirbuļa, kurš Šūru kopš 1963. gada aicinājis strādāt visās savās filmās, izņemot Dīvaino mēnesgaismu 1987. gadā.

Šūra kolorītais tēls mudinājis režisorus to vairākkārt izmantot epizodiskās lomās, īpaši Jānis Streičs viņam veltījis vairākas skaistas epizodes – piemēram, filmā Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975) Šūra bilde rotājas uz siltumtīklu kantora Goda dēļa starp citiem uzņemšanas grupas darbiniekiem, un paraksts vēsta „M. Šūrs, motorists", bet filmā Svešās kaislības (1983) Šūrs kolhoza ballē spēlē akordeonu kopā ar Eduardu Rozenštrauhu.