Skilla Ilze Rikarde

Televīzijas filmu režisore Skilla pazīstama arī ar uzvārdu Pinne–Rikarde, jo ir gleznotāja Rūdolfa Piņņa meita un otro uzvārdu ieguva, filmas Dzīvais māls (1965) uzņemšanas laikā iepazīstoties ar operatoru un režisoru Rodrigo Rikardu. Jau 1961. gadā pēc vidusskolas Skilla sāka strādāt Rīgas kinostudijā un apguva montāžistes profesiju, 1963. gada jūlijā pārcēlās uz Latvijas Televīziju un jau drīz uzņēma pirmo patstāvīgo dokumentālo filmu – Stepes buras (1965), melnbaltu stāstu par jauniešu brigādi neskartajās zemēs.

1970. gadā Skilla Rikarde iestājās Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūta neklātienē un 1975. gadā saņēma diplomu drāmas režijā ar specializāciju televīzijā. Diplomdarbs – pusstundu gara monoopera Vēstules nākamībai, ar Paula Dambja mūziku un Kārli Auškāpu revolucionāra Imanta Sudmaļa lomā.

Kopš tā laika Skilla Rikarde režisējusi apmēram 50 dokumentālo filmu un koncertfilmu, turklāt viņas vārdā nosaukta Rodrigo Rikarda filmu studija Scilla.