Aina Adermane
Ainu Adermani varētu saukt par Rīgas kinostudijas hronikas sektora leģendārāko redaktori, īpaši liela loma viņai bijusi kinožurnāla Māksla liktenī. Ar Latvijas Universitātē iegūtu filologa izglītību (1953) Aina Adermane nonāca kinovidē un 1955. gadā sāka strādāt Rīgas kinostudijā par redaktori hronikas sektorā. Jau pirmo desmit darba gadu laikā Adermane rediģējusi 382 kinožurnālus Padomju Latvija, arī žurnālus Pionieris un Sporta apskats, bet 1963. gadā viņa kopā ar režisoru Gunāru Piesi aizsāka kinožurnālus Māksla un pirmajos divos gados bija redaktore visiem žurnāla numuriem; pavisam vadījusi 67 žurnālu Māksla tapšanu.
Aina Adermane bijusi arī dokumentālo filmu scenārija autore un paralēli redaktores darbam par kino jautājumiem daudz vēstījusi presē, televīzijā un radio. Pēc aiziešanas pensijā turpinājusi darboties kinožurnālistikā, 90. gados bijusi laikraksta Latvijas Vēstnesis ārštata korespondente.
Scenārija autors
Redaktors
- Kinožurnāls "Māksla" Nr.3/4 (1981)
- "Padomju Latvija" Nr. 18 (1979)
- Padomju Latvija Nr. 3 (1976)
- "Māksla" Nr. 4 (1976)
- Kinožurnāls "Māksla" Nr.4. Spēle ar dzīpariem (1974)
- Svētku dienas (1972)
- Padomju Latvija Nr. 4 (1970)
- Kinožurnāls "Māksla" Nr.1. Rīts, diena, vakars (1967)
- Padomju Latvija Nr. 28 (1027) (1966)