Juris Pļaviņš
Aktieris Juris Pļaviņš plašāku popularitāti iekaroja uz Nacionālā teātra skatuves, bet ir arī daudz filmējies. Pirmoreiz uz ekrāna viņš parādījās 1963. gadā esesieša lomā filmā Pazeme, bet 1966. gadā Rolands Kalniņš filmā Es visu atceros, Ričard! piešķīra Pļaviņam leģiona leitnanta lomu. Kopš tā laika aktieris piedalījies vairāk nekā 20 filmās, arī citās PSRS kinostudijās – Odesā, Kijevā, Lietuvā, Mosfiļm, filmējies arī slavenajā Sverdlovskas kinostudijas filmā Garā stiprie (1967), kur spoži spīdēja Gunārs Cilinskis un Vija Artmane. Tepat Latvijā Juri Pļaviņu īpaši iemīļojis bija Aloizs Brenčs, iedalot lomas vai visos savos krimiķos (Šahs briljantu karalienei (1973), Liekam būt (1976), Dāvanas pa telefonu (1977) u.c.), arī garfilmā Ilgais ceļš kāpās (1981), bet Gunāra Pieša filmā Nāves ēnā (1971) Pļaviņš tēloja Gurlumu. Aktieris piedalījies arī jaunāko laiku filmās Drosme nogalināt (1993) un Baiga vasara (2000).
Lomās
- Valsis mūža garumā (1990)
- Dubultslazds (1985)
- Fronte tēva pagalmā (1984)
- Ilgais ceļš kāpās (1981)
- Gaidiet \"Džonu Graftonu\" (1979)
- Dāvanas pa telefonu (1977)
- Liekam būt (1976)
- Zobena ēnā (1976)
- Šahs briljantu karalienei (1973)
- Vālodzīte (1972)
- Egle rudzu laukā (1972)
- Nāves ēnā (1971)
- Līvsalas zēni (1969)
- Kad lietus un vēji sitas logā (1967)
- Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!) (1966)