Austra Zīle

Scenāriste un redaktore Austra Zīle dzimusi Rīgā laikrakstu tirgotāja ģimenē un sākotnēji par kino nemaz nav domājusi – pirmo augstāko izglītību viņa ieguva Latvijas Valsts universitātē, kur mācījās Ekonomikas fakultātē (1951. – 1956.). Uzreiz pēc augstskolas Austra Zīle kļuva par Rīgas pilsētas Tirdzniecības pārvaldes plānu daļas ekonomisti, bet 1963. gadā pārcēlās uz Rīgas kinostudijas plānu daļu, nodarbojās tur ar filmu ražošanas tāmju sastādīšanu un analīzi, un tūlīt arī saslima ar kino – jau 1965. gadā Zīle iestājās Maskavas kinoinstitūta scenāriju fakultātes neklātienes nodaļā, 1970. gadā to absolvēja un tikmēr jau bija kļuvusi par režisores Irinas Mass dokumentālās filmas Lauku ciemata jaunība (1968) scenārija līdzautori. Divus gadus (1969-1971) Austra Zīle strādāja RKS Informācijas un metodiskajā daļā, bet tad kļuva par scenāriju redkolēģijas locekli un ar Vara Krūmiņa aktierfilmu Kara ceļa mantinieki (1971) sākas viņas filmogrāfija kā redaktorei. Līdz 90. gadu sākumam Austra Zīle bija redaktore vairāk nekā 20 spēlfilmām, bijusi arī divu scenāriju autore – Boļeslava Ruža filmai Dunduriņš (1974) un Ērika Lāča filmai Ģimenes albums (1978). Strādājot kinostudijā, Zīle arī daudz rakstījusi periodikā un stāstījusi radioraidījumos par topošajām un jau gatavajām filmām, veidojusi filmu katalogus, 1977.gadā izdevniecība Liesma izdevusi Zīles sarakstītu brošūriņu Rīgas kinostudijā, un arī pēc kinostudijas pajukšanas Zīle turpina rakstīt par kino un ne tikai. Ne velti 2005. gadā, kad Austra Zīle atkārtoti iestājusies Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, uzņemšanas anketā viņa savu nodarbošanos formulējusi kā - prozu rakstoša pensionāre; 2005. gadā iznācis viņas romāns Krizantēmu laiks, bet apgāds Atēna izdevis Austras Zīles Sarunas aiz kadra – kādreizējo kinostudijas kolēģu portretējumus.