Renāte Martini

Filmu direktore Renāte Martini šajā statusā nokļuva, strādājot ar leļļu filmām, lai gan darba dzīvi savulaik uzsāka Smiltenes mežsaimniecības klubā kā kultordze. 1965. gadā Renāte sāka strādāt Rīgas kinostudijā, vispirms par klapīti - režisora palīdzi filmā Sūtņu sazvērestība (1965). Vēl dažās filmās viņa strādāja par rekvizitori un režisora asistenti, bet 1969. gadā kļuva par Rīgas kinostudijas dublāžas grupas vecāko administratori. Šajā amatā viņa nostrādāja līdz 1982. gadam un paspēja piedalīties arī seriāla Ilgais ceļš kāpās (1981) dublāžā, kur katras sērijas ieskaņošanai tika veltīts pa mēnesim, bet tad pensijā nolēma doties ilggadējais leļļu filmu direktors, viens no Arnolda Burova līdzgaitniekiem un leļļu filmu studijas dibinātājiem Valentīns Jakobsons. Renāte Martini pārņēma stafeti no viņa – Burova filmā Labuma meklētājs (1982) direktori bija divi, Jakobsons un Martini, bet visas turpmākās filmas administrējusi un vadījusi Renāte, līdz pat leļļinieku saplūšanai ar zīmēto filmu veidotājiem, 1990. gadā izveidojoties filmu studijai Dauka. Renāte Martini bijusi direktore visām pēdējām Arnolda Burova filmām – gan O.Henri stāstos balstītajai triloģijai Sapnis, Pēdējā lapa, Princese un puma (1983-86), gan citām filmām, strādājusi arī ar Jāni Cimermani, Arvīdu Noriņu.