Marģeris Zariņš
Komponists, prozaiķis. Dzimis 1910. gadā Jaunpiebalgā, miris 1993. gadā Rīgā. Studējis Latvijas konservatorijā (1923-25 un 1929-33) un Jelgavas skolotāju institūtā (1925-28). No 1940. līdz 1950. gadam bijis Dailes teātra mūzikas daļas vadītājs, 1951.-1952. un 1956.-1968. Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs. Komponējis operas "Kungs un spēlmanis" (1939), "Uz jauno krastu" (1955), oratorijas, mūziku kinofilmām, kantātes, kora dziesmas un ērģeļmūziku. Publicējis recenzijas, mūzikas darbinieku portretējumus, ceļojumu iespaidus un atmiņas. 60. gadu beigās pievērsies prozai. 1951. gadā par oratoriju "Valmieras varoņi" apbalvots ar Staļina prēmiju. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1955). LPSR Tautas mākslinieks (1965). PSRS Tautas mākslinieks (1970).
Mūzikas autors
- Ģimenes albums (1978)
- Vīrietis labākajos gados (1977)
- Motociklu vasara (1975)
- Liktenim spītējot (1975)
- Uzbrukums slepenpolicijai (1974)
- Ceplis (1972)
- Nāves ēnā (1971)
- Vārnu ielas republika (1970)
- Pie bagātās kundzes (1969)
- Mērnieku laiki (1968)
- Cīruļi atlaižas pirmie (1967)
- Purva bridējs (1966)
- Sūtņu sazvērestība (1965)
- Mājiņa kāpās (1963)
- Vētra (1960)
- Atbalss (1959)
- Nauris (1957)
- Kā gulbji balti padebeši iet (1957)