Olafs Okonovs

Režisora un producenta Olafa Okonova dotības jau no agras jaunības gadiem izpaudušās dažādās jomās – skolas laikos Franču licejā Olafs kā kinopulciņa dalībnieks aizrāvās ar filmēšanu, darbojās skolas radiomezglā un organizēja neordināras diskotēkas, iepazīstinot līdzgaitniekus ar neierastākām skaņām – Yello, Braienu Īno, Žanu Mišelu Žāru, klasisko mūziku. Daudzus gadus vēlāk Olafs producēja vienu no ievērojamiem tradicionālās mūzikas albumiem – koklētājas Laimas Jansones Sidrabs. Ar šo mūziku Laima kļuva par pirmo Latvijas pārstāvi Starptautiskajā mūzikas gadatirgū Womex (2011), ieraksts iekļuva Womex gada labāko skaņu celiņu izlasē.

Tūlīt pēc skolas beigšanas, 90. gadu sākumā, Olafs sāka strādāt Latvijas Radio kā raidījuma Mikrofons un informatīvo raidījumu vadītājs, drīz pievienojās Latvijas Televīzijas darbinieku rindām kā izklaidējošo raidījumu redaktors, producējot un vadot populārus TV raidījumus Mikrofons un Futūršoks, arī veidojot mūzikas video tālaika pazīstamākajiem estrādes māksliniekiem.

Jau 90. gados Olafa dotības audiovizuālajā mākslā izpaudās viņa debijas video-darbā IzBraukšana (1992), kas ieguva Grand Prix balvu Francijas-Baltijas videomākslas festivālā (1993). Olafa interese dažādos dzīves posmos bijusi vērsta uz izciliem latviešu māksliniekiem, un jau dokumentālā īsfilma Boriss saka (2000, par gleznotāju Borisu Bērziņu) saņēma Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā labākā debija, bet poētiskā īsfilma Darbnīca laukos (2002), kurā iemūžināta mākslinieku Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes ikdiena, tika nominēta Lielā Kristapa balvai starp labākajām dokumentālajām īsfilmām un saņēma balvu Itālijas Bergamo starptautiskajā mākslai veltīto filmu festivālā (2004).

Vēlāk tapa filmas arī par Tatjanu Sutu, Džemmu Skulmi, Imantu Lancmani, filmā Teritorija. Vija Celmiņš (2014) Olafs atklāja pasaulslavenās latviešu mākslinieces tuvplānu ārkārtīgi poētiskā un dziļi personiskā izteiksmē. Šī filma tika nominēta Nacionālajai kino balvai kategorijā Labākā dokumentālā filma (līdz 60 min); vēl viena Lielā Kristapa nominācija Olafa Okonova filmogrāfijā ir Labākā īsmetrāžas filma 2019, kuru saņēma dokumentālā cikla Latvijas kods filma Dāvids un Goliāts (producents – Sandijs Semjonovs).

Līdzās dokumentālajām filmām, kas bija galvenā Olafa izpausme kino, pēdējos gados viņš paplašināja žanru loku ar rotaļīgo ģimenes spēlfilmu un seriālu Vecā dārza noslēpums (2018).

Paralēli Olafs Okonovs īstenojis dažādus raidījumu projektus gan producentu apvienībā Hansa Media, gan Jura Podnieka studijā. Viens no raidījuma Viss Notiek kolēģiem un tuvs Olafa draugs, režisors Roberts Rubīns saka: "Olafs bija novators montāžas un režijas paņēmienu ziņā. Ilgu laiku viņš bija man piemērs," velkot paralēles Olafa radošajai izpausmei ar Hārdija Lediņa darbību un ietekmi kultūras vidē.

Olafu Okonovu ļoti vilināja ceļojumi uz eksotiskām kultūrām un vietām, 2020. gadā viņš ar ģimeni mitinājās Austrālijā, un tur arī pāragri aprāvās viņa mūža ceļš.