Viktors Šildknehts

Šildknehts bija kino leģenda, Latvijā vecākais kino profesionālis, kurš bijis kinomākslinieks un specefektu speciālists gandrīz 40 spēlfilmām.

Šildknehts dzimis 1917.gada 27.janvārī Sanktpēterburgā, holandiešu aristokrātu pēcteču ģimenē. Viņa māte Lidija bija aktrise Marijas teātrī, bet tēvs, vācietis Pēteris Ludvigs Šildknehts, bijis teātra dekorators, kopš 1924.gada dzīvojis Francijā un Spānijā, 1928.gadā kā dekorators strādājis Salvadora Dalī un Luisa Bunjuela filmā "Andalūzijas suns".

Šildknehts Otrā pasaules kara laikā strādājis kinostudijā "Ļenfiļm" un "Mosfiļm" kā kaskadieris un statists dažādās lomās, kā arī sācis apgūt kombinēto uzņēmumu jeb specefektu mākslinieka profesiju. Viņš 1943.gadā strādājis arī Sergeja Eizenšteina filmā "Ivans Bargais".

Pēc Otrā pasaules kara Šildknehts komandēts uz Latviju, lai jaunceļamajā Rīgas kinostudijā organizētu kombinēto kadru uzņemšanas grupu, un līdz 60.gadu vidum viņš strādājis visās spēlfilmās, kur vien bija nepieciešami kombinētie uzņēmumi. Pēdējā no tām bija Gunāra Pieša filma "Maija un Paija" 1990.gadā.

1964.gadā režisors Aleksandrs Leimanis un operators Māris Rudzītis aicināja Šildknehtu kļūt par mākslinieku inscenētāju filmā "Cielaviņas armija", un kopš tā laika līdz 80.gadu vidum viņš bijis mākslinieks gandrīz 30 spēlfilmās.

Pēc aiziešanas pensijā Šildknehts turpināja nodarboties ar jaunības dienu aizraušanos - kuģu modeļu būvēšanu un turpināja arī gleznot. Viņa gleznas tikušas izstādītas Melngalvju namā un citur, bet kuģu modeļi - Klaipēdas Jūras muzejā un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

Šildknehts kā mākslinieks-inscenētājs bijis 1988.gada filmai "Svešais", 1987.gada filmai "Dīvainā mēnesgaisma", 1983.gada filmai "Mirāža", 1975.gada filmai "Mans draugs - nenopietns cilvēks" un daudzām citām, bet kombinēto kadru mākslinieks jeb specefektu speciālists viņš bijis 1964.gada mākslas filmā "Cara līgava", 1959.gada filmā "Šķēps un rozes", 1956.gada filma "Zvejnieka dēls" un daudzās citās.

Savas dzīves gaitā Šildknehts saņēmis arī dažādus apbalvojumus. Pirmā Latvijas padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes prezidijs ar 1967.gada 4.februāra Dekrētu piešķīra Šildknehtam Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Goda nosaukumu, 1977.gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Valsts ministru padomes Valsts Kinematogrāfijas komitejas Goda raksts par ilggadīgu raženu darbu kinematogrāfijas attīstībā, 1987.gadā viņam piešķirts Rīgas kinostudijas Goda raksts par ilggadēju radošu darbu un 70 gadu jubileju.

1961.gadā Tadžikistānas kinematogrāfijas savienība apbalvoja viņu ar Goda rakstu saistībā ar radošās darbības 20.gadadienu, savukārt 1977.gadā Šildknehtu ar Goda rakstu apbalvoja Gruzijas kinematogrāfijas savienība.

Kā pēdējais apbalvojums Šildknehtam bija Nacionālā kino festivāla "Lielais Kristaps" 2009.gadā piešķirtā balva par mūža ieguldījumu kinomākslā.