Alvis Lapiņš

Viens no radošākajiem un spilgtākajiem latviešu filmu scenāristiem dzimis 1946. gada 2. martā Jelgavas rajona Sesavā, piensaimnieku ģimenē, absolvējis Saulkrastu vidusskolu (1964). Tūlīt pēc skolas sācis strādāt Rīgas kinostudijā par palīgstrādnieku, drīz jau par režisora palīgu un asistentu vairākās filmās, un pirmā no tām bija režisors Rostislava Gorjajeva spēlfilma Noktirne (1966), kur sarežģītos filmēšanas apstākļos satikās daudzi vēlāk Latvijā pazīstami kinoprofesionāļi .

1965. gadā Alvis Lapiņš uzsāka studijas Latvijas Valsts universitātes žurnālistikas fakultātē, bet no 1967. gada turpināja mācīties Valsts Vissavienības kinematogrāfijas institūta (VGIK) scenāristu fakultātē Maskavā. Institūtu Lapiņš absolvēja ar izcilību 1970. gadā un ieguva profesionāla kinoscenārista diplomu; Alvja Lapiņa diplomdarbs pārtapa režisora Rostislava Gorjajeva spēlfilmā Pieskāriens (1973), kas paralēli risina vēsturiskus un mūsdienu notikumus.

Atgriezies Rīgas kinostudijā, Alvis Lapiņš kļuva par scenāriju redkolēģijas ārštata darbinieku, jau drīz sāka strādāt redaktora statusā un līdz 1990. gadam bijis Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors. Bijis viens no filmu studijas AL KO dibinātājiem, tās vadītājs no 1991. gada; šajā studijā 90. gadu sākumā tika uzņemtas 11 spēlfilmas, ieskaitot Ziemassvētku jampadraci (1993).

Al vis Lapiņš sarakstījis apmēram 30 scenāriju, no tiem 26 ir realizēti filmās, tai skaitā septiņās televīzijas daudzsēriju filmās. Tēmas un žanri ir dažādi – no bērnu un jauniešu filmām līdz latviešu un cittautu literatūras ekranizējumiem spēlfilmās, arī vēsturiskas izpētes liecībām dokumentālajās filmās (piemēram, režisora Pētera Krilova  informatīvi komplicētā  pilnmetrāžas  dokumentālā filma Uz spēles Latvija, 2014). Programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei tapusi  Alvja Lapiņa un režisora Vara Braslas filma visai ģimenei Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017).

Teklas Šaiteres rakstā Iznēsāt scenāriju kā bērnu (NRA, 1.03.2006.) iekļauts režisora Vara Braslas sacītais: „Godīgums un humora izjūta palīdzējusi daudzās kinematogrāfiski sadzīviskās situācijās tikt nost no sēkļa. Alvim piemīt kāda reti sastopama īpašība – viņš vēro cilvēkus, saskata viņu vājības, trūkumus un kaislības, taču nekad nevienu nenosoda, jo augstu vērtē cilvēka individualitāti."

Kopš 2014. gada Alvis Lapiņš saņem Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju,  2021. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.