Margarita Surdeko

Montāžas režisores Margaritas Surdeko jaunība ģeogrāfiskā ziņā bijusi diezgan plaša – Valmierā dzimušajiem vecākiem meita piedzima Maskavā, vēlāk tēva diplomātiskā dienesta dēļ Margarita skolā gājusi Vācijā un Holandē, bet Latvijā atgriezusies pēc Otrā pasaules kara. 1955. gadā viņa sāk strādāt Rīgas kinostudijā, pirmais darbs kā montāžistei ir Aloiza Brenča spēlfilma Līdz rudenim vēl tālu (1964), bet par pilntiesīgu montāžas režisori viņa kļūst 1972. gadā Jāņa Streiča filmā Vālodzīte. Kopš tā laika Margarita Surdeko montējusi gandrīz visas Streiča filmas, arī Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975), Teātris (1978), Nepabeigtās vakariņas (1979), Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), bet strādājusi arī ar citiem režisoriem, piemēram, Gunāru Piesi filmā Pūt, vējiņi! (1973). Kopš 2007. gada montāžas režisore Margarita Surdeko saņem Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju.