Uldis Ofkants

Dzimis Rīgā, strādnieka Viļa (Viljama) Ofkanta un Liesmas Ofkantes (dzim. Grīnberga) ģimenē. Pēc vidusskolas strādāja par apgaismotāju Rīgas kinostudijā un gatavojās stāties Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā (VVKI)  Maskavā, bet 1962. gada 18. maijā no kinostudijas aizvests uz pārrunām Latvijas PSR VDK un kopā ar septiņiem citiem apsūdzēts par piedalīšanos nacionālās pretestības grupas Baltijas federācija organizēšanā. LPSR Augstākā tiesa lietu izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim, Ofkantu apsūdzēja un notiesāja par pretpadomju aģitāciju, grupas organizēšanu un dzimtenes nodevības mēģinājumu, piespriežot desmit gadus ieslodzījumā stingra režīma nometnē Mordovijā (šajā grupā tika notiesāts arī dzejnieks Knuts Skujenieks).  

Pēc atgriešanās no ieslodzījuma 1971. gadā Uldis Ofkants atsāka strādāt kinostudijā, Latvijas kinovēsturē palicis kā vairāku filmu fotogrāfs. 1979. gadā kā viens no 45 baltiešiem parakstījis tā saukto Baltijas hartu vai Baltijas memorandu, kas aicināja pasaules valstu valdības anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu un novērst tā sekas.