Jānis Milbrets

Operators Jānis Milbrets ietrāpījis kinošņiku dinastijas viducī – viņa tēvs ir aktieris Arnolds Milbrets (1905-1968), kura slavenākā kinoloma ir Bundžiņš tandēmā ar Džimu (Hariju Avenu) abās filmās Zvejnieka dēls (1939. un 1957. gadā). Savukārt Jāņa dēls Mārtiņš Milbrets (1965-2019) bija vairāku spēlfilmu mākslinieks inscenētājs, starp tām – Aigara Graubas Rīgas sargi (2007), Jāņa Streiča Rūdolfa mantojums (2010), Vara Braslas Simtgades filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017).

Jānis Milbrets Rīgas kinostudijā sāka strādāt jau 1962. gadā par operatora asistentu mākslas filmu kombinētajos uzņēmumos, un arī turpmāk Milbreta īpašās prasmes, ko viņš pilnveidoja visa mūža garumā, bija izdoma un spēja atrisināt  tehnoloģiski  komplicētus uzdevumus. No 1966. līdz 1978. gadam Milbrets neklātienē studē Maskavas kinoinstitūtā, un viņa operatora diplomdarbs ir Ivara Selecka filma Slāpju spogulis (1976). Septiņdesmito gadu sākumā Milbrets strādājis par operatoru septiņās leļļu filmās, uzņēmis Arnolda Burova Sarkanās kurpītes (1971) un Ragaino mālu (1971), bet 1972. gadā viņš sāk strādāt hronikas sektorā. Milbretam kā dokumentālistam pieder arī unikālais Rīgas Ļeņina pieminekļa nojaukšanas kadrs (1991), kurā piemineklis bezgala izteiksmīgi apmet loku, atvadoties no pilsētas un sava postamenta, un nogulst zemē. Demontāža ieilga visu nakti, un Milbrets gaidīja. Ar kinokameru viņš tur bija vienīgais, un tagad Latvijas kinovēsturē ir šis vēsturiskais un simboliskais kadrs.

Pēc kinostudijas sabrukšanas Jānis Milbrets filmējis dažādās studijās, arī Polijā, Vācijā, Krievijā, bet Latvijas Kultūras akadēmijā lasījis lekcijas par kinooptiku, specefektiem un kombinētajiem uzņēmumiem. Deviņdesmito gadu sākumā Milbrets studijā Dauka filmējis vairākas animācijas filmas – Fantadromu, Kaķīša dzirnavas, Pasaciņas u.c. -, pierādot, ka lelles un  zīmētie tēli var visu, ja vien tiek precīzi un izteiksmīgi uzfilmēti, un ja leļļu un zīmētās animācijas operators ir apveltīts ar apbrīnojamu pacietību. 

Nozīmīga ir Jāņa Milbreta darbība kinooptikas testēšanā, modernizēšanā un jaunās kinofilmēšanas objektīvu paaudzes izstrādāšanā 35mm un super 16mm kinokamerām, viņa triku un specefektu filmēšanas konsultanta darbība Latvijā un arī ārvalstīs. Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs viņš bija kopš 1982. gada.

90. gadu sākumā Jānis Milbrets piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas Kinooperatoru fakultātes radīšanā un mācību programmas izstrādē. Līdz 2005. gadam lasīja lekciju ciklus disciplīnās Kinooptika, Zinātniskā filmēšana, Kino tehnoloģijas, Kombinētie uzņēmumi, triki un specefekti. Ievadījis profesionālās filmēšanas un fotomākslas noslēpumos arī Baltijas Krievu institūta, Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas un Latvijas Universitātes studentus (līdz 2017. gadam). Milbrets vienmēr zinājis, kā operatora darbu dara, darījis to izcili un azartiski, mācījis citiem un vienmēr bijis atvērts  asprātīgam un radoši inovatīvam padomam.