Vadims Mass

Operators un režisors Vadims Mass dzimis Ukrainas pilsētā Harkovā, viņa tēvs bija inženieris, bet māte – skolotāja, kuras salonā pulcējās Harkovas radošā inteliģence. Vadims Mass mācījies Maskavā, tur pabeidzis vidusskolu (1936), bet Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu viņš absolvēja 1942. gadā, jau būdams frontes operators. Kinostudijā Mosfiļm Mass strādāja jau kopš 1940. gada, 1942. gadā kļuva par Centrālās dokumentālo filmu studijas operatoru un kara laiku ar kinokameru pavadīja frontē, bet 1945. gadā sāka strādāt Rīgas kinostudijā. 1950. gadā Mass piedalījās pirmās krāsu pilnmetrāžas dokumentālās filmas Padomju Latvija uzņemšanā, bet 1956. gadā ar Pāvela Armanda filmu Kā gulbji balti padebeši iet kļuva par aktierfilmu operatoru inscenētāju, strādājis arī filmās Nauris (1957), Atbalss (1959) un citās. Interesants periods Masa operatora darbā bija trīs operfilmas, ko Rīgas kinostudijā uzņēma viesrežisors Vladimirs Gorikers – Mocarts un Saljeri (1962), Jolanta (1963) un Cara līgava (1965). Jau 50. gadu sākumā Vadims Mass bija arī dažu dokumentālo filmu režisors, 70. gados viņš atgriezās dokumentālistikā un tieši pie Masa kā režisora pasūtījuma filmā Latvijas PSR aizsargājamā fauna (1972) patstāvīga operatora statusā debitēja jaunais Juris Podnieks. Vēl kāda interesanta detaļa – tieši Vadima Masa kamera ir pirmā, kas kinoekrānam fiksējusi leģendāro Viju Artmani – 1955. gada kinožurnāla Padomju Latvija 45. numuram Mass filmēja sižetu par Šekspīra Romeo un Džuljetas iestudējumu Dailes teātrī.

Vadims Mass bija precējies ar operatori un režisori Irinu Masu, un viņu trīs dēli arī kļuvuši par kinocilvēkiem – Mihails un Dmitrijs savu kinokarjeru sāka Rīgas kinostudijā, bet tagad ir operatori Krievijā, turklāt Dmitrijs Mass 2006. gada vasarā strādāja kā viens no operatoriem inscenētājiem Jevgeņija Paškēviča filmas Golfa straume zem leduskalna otrajā novelē. Trešais brālis Vasilijs Mass ilgu laiku bija Rīgas kinostudijas mākslinieks inscenētājs, bet 1992. gadā kā režisors uzņēma filmu Zirneklis.