Māris Putniņš

Latvijas kinovēsturē nav neviena cita cilvēka, kurš kinomākslā būtu darbojies tik daudzās un dažādās profesijās – Māris Putniņš sācis kā jauns un spurains aktieris Rīgas kinostudijas 70. gadu spēlfilmās, šajā jomā 21. gadsimtā turpinājis darbu arī kā scenāriju autors un režisors, bet jau 80. gadu vidū atradis savu stabilo vietu – Latvijas leļļu animāciju.

Arī šajā kinomākslas jomā Māris Putniņš aptvēris gandrīz visu profesiju spektru – ienācis kā jauns mākslinieks ar neparasti nosacītu un spilgti atšķiramu rokrakstu, viņš jau drīz sāka rakstīt asprātīgus scenārijus kolēģu filmām un lika lietā savus muzikālos talantus, bet tad uz 30 gadiem nonāca Latvijas leļļu kino „atslēgas pozīcijā" – producējis gandrīz visas leļļu animācijas filmas neatkarīgajā Latvijā (kopā vairāk nekā 50 īsfilmu un vairākas pilnmetrāžas filmas) un vadīja studiju Animācijas Brigāde, kas ir īpaša pat Eiropas mērogā, jo arī šajā vispārējās datorizācijas laikmetā jau ilgus gadus neatlaidīgi kopj augstu vērtējamo „roku darba" tradīciju, veidojot un kustinot „dzīvas lelles".

Kopā ar režisoru Jāni Cimmermani producents un mākslinieks Māris Putniņš izveidojis Latvijas kinovēsturē unikālu fenomenu – vairāku paaudžu skatītāju iemīļoto īsfilmu ciklu Avārijas brigāde (30 īsfilmas kopš 1991. gada), kurā trīs galvenie varoņi ar Māra Putniņa zīmētajiem deguniem jau vairāk nekā 30 gadus amizanti un enerģiski, kaut brīžiem neveikli, taču vienmēr ar laimīgām beigām, dara labu visiem līdzcilvēkiem. Kaut vai tikai šī fenomena dēļ Māra Putniņa ieguldījums Latvijas kinomākslā ir nepārvērtējams, tomēr paralēli Avārijas brigādes piedzīvojumiem Putniņš jau ilgus gadus producējis arī vairāku kolēģu, leļļu filmu režisoru regulāro kinodarbību, tādējādi izveidojot studiju Animācijas Brigāde par Latvijas klasiskās leļļu animācijas simbolu.

Māris Putniņš studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1968), 1973. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas aktieru fakultāti leļļu teātra grupā un strādājis Liepājas teātrī (1973-1985), šajā laikā nofilmējoties arī divās režisora Oļģerta Dunkera filmās – viņš bija dumpīgais Pēteris skolas vecuma jauniešu stāstā Cāļus skaita rudenī (1973) un pagrīdnieks Mežgailis revolucionāru trillerī Uzbrukums slepenpolicijai(1974).

Zīmīgi, ka pie spēlfilmām Māris Putniņš atgriežas pēc vairāk nekā 30 gadiem, un vispirms kā scenārists, izgudrojot negaidītus sižetus divām spēlfilmām – ģimenes filmai Mazie laupītāji (2009) un aizkustinošajai pensionāru komēdijai Džimlai-rūdi-rallallā (2014), kurai pats arī kļuva par režisoru kopā ar ilggadējo leļļu animācijas kolēģi Jāni Cimmermani.

Pēc Liepājas teātra perioda 80. gadu vidū Māris Putniņš gandrīz nejauši nonāk leļļu animācijas studijā pie vecmeistara Arnolda Burova, vispirms kļūst par dažu filmu mākslinieku, bet līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, mainoties kinoražošanas struktūrai filmu nozarē, uzņemas lielāku atbildību un kļūst par leļļu filmu studijas motoru un dzinējspēku. Māris Putniņš producējis visus īsfilmu ciklus un seriālus, ar kuriem 90. gados kļuva slavena leļļu filmu studija – Avārijas brigāde (30 īsfilmas kopš 1991), Munks un Lemijs (10 īsfilmas kopš 1993), Zvēri (6 īsfilmas kopš 1996); bijis producents arī trim pilnmetrāžas animācijas filmām – sadarbībā ar Dāniju veidotajai Props un Berta (2000), Aleksandra Dimā romāna ekranizācijai Trīs musketieri (2006) un paša Māra Putniņa grāmatās balstītajam mežonīgo pīrāgu stāstam Lielais Indriķis (2023).

Par izcilu radošo ieguldījumu kultūrā un leļļu animācijas kino Māris Putniņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2021), 2023. gada nogalē viņam tika piešķirta Valsts Kultūrkapitāla mūža stipendija.

Sagatavoja Kristīne Matīsa, kinovēsturniece