Dace Rožlapa

Animācijas māksliniecei dekoratorei Dacei Rožlapai kinogēni ir iedzimti – viņas māte ir pirmā profesionālā latviešu kinoaktrise Astrīda Gulbe, kura drīz pēc Maskavas kinoinstitūta absolvēšanas nospēlēja Anitas lomu Vara Krūmiņa filmā Zvejnieka dēls (1957). Uzņemšanas laukumā viņu noskatīja filmas grimētājs, bet vēlāk pazīstamais kinomākslinieks, gleznotājs un nerimtīgais asprātis Dailis Rožlapa, un jau drīz Liepājā piedzima divas dvīņumāsiņas – Dace un Ieva. 1960.gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, 1965.gadā Dace sāka mācīties Rīgas 50.vidusskolā un angļu valodu apguva tik labi, ka deviņdesmito gadu vidū varēja sākt perfekti rūpēties par studijas Animācijas brigāde starptautiskajiem sakariem.

1974.gadā Dace iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, 1978.gadā pabeidza apģērbu modelēšanas un konstruēšanas nodaļu un pēc neilgiem klejojumiem, pastrādājot par laboranti Zinātņu akadēmijā un par mākslinieci Popova radiorūpnīcā, 1981.gadā nogruntējās Rīgas kinostudijā. Vispirms viņa kļuva par tēva – mākslinieka asistenti Adas Neretnieces filmā Izmeklēšanā noskaidrots (1981), tad kā māksliniece dekoratore realizēja Daiļa Rožlapas fantāzijas Imanta Krenberga filmā Īsa pamācība mīlēšanā (1982), bet tūlīt pēc tam apmetās leļļu filmu studijā. Kopš tā laika viņa pielikusi roku gandrīz 50 leļļu filmām, sākot ar Arnolda Burova Čaplina triloģiju un beidzot ar neskaitāmām sērijām no Munka un Lemija un Avārijas brigādes, kam producents ir Daces vīrs Māris Putniņš.