Jānis Dzenītis

Režisors un aktieris Jānis Dzenītis lielāko daļu sava radošā mūža pavadījis apvienībā Telefilma-Rīga, tomēr pirms tam viņš vēl piedzīvojis spilgtus četrus gadus Liepājas teātrī, kur pēc Teātra fakultātes absolvēšanas nospēlēja 14 galvenās lomas, tai skaitā Lāčplēsi Raiņa Ugunī un naktī (1958). Simbolisku apli 30 gadu garumā apmet Jāņa Dzenīša attiecības ar Viļa Lāča romānu Vecā jūrnieku ligzda – Liepājas teātra iestudējumā 1957.gadā Dzenītis tēlo Jāni Zītaru un par to Maskavas festivālā saņem balvu, bet Aloiza Brenča filmā 1989.gadā – epizodisko Siliņa lomu.

1959.gadā Dzenītis sāka strādāt Latvijas televīzijas jaunatnes un bērnu raidījumu redakcijā, 1969.gadā kļuva par režisoru apvienībā Telefilma-Rīga. Viņš strādājis gan pie leļļu filmām, gan dokumentālajām un koncertfilmām, paralēli paspējis aktīvi piedalīties starptautisko TV filmu festivālu Cilvēks un jūra organizēšanā, 60. un 70.gados vadījis Popova Radiorūpnīcas tautas teātri un tekstilkombināta Rīgas manufaktūra kinoamatieru studiju. Arī ar lielo kino Jānis Dzenītis saskāries vairākkārt – epizodiskā lomā filmējies ne tikai pie Brenča, bet arī Dzidras Ritenbergas filmā Vakara variants (1980), bet vēlāk strādājis par otro režisoru Ritenbergas filmā Valsis mūža garumā (1990) un Gunāra Cilinska pēdējā filmā Indrāni (1991).