Viljams Somersets Moems

Ievērojams 20. gadsimta angļu rakstnieks, literārās formas un stila meistars. Panākumus guva jau pirmais publicētais darbs – romāns "Liza no Lambetas" (1897), kas vēsta par sievietes dzīvi Londonas graustos. Vēl lielāku popularitāti atnesa t.s. salonlugas "Lēdija Frederika"(1907), "Penelope" (1909, latviešu teātrī kopš 1939. gada), "Atjautīgā sieviete" (1927) u.c. Nozīmīga Moema daiļrades daļa ir proza. Plaša 20. gadsimta pirmās puses angļu sabiedrības panorāma atainota daļēji autobiogrāfiskajā romānā "Par cilvēcisko kaislību slogu"(1915). Nozīmīgākie Moema romāni - "Mēness un penijs" (1919), kurā izmantoti franču gleznotāja Pola Gogēna biogrāfijas fakti, "Pīrāgi un alus" (1930), "Teātris" (1937). Pateicoties psiholoģiskajam tēlojumam, sižeta veidojumam un valodas stila meistarībai, kas jo īpaši vērojama stāstos un novelēs, Moems nereti tiek dēvēts par angļu Mopasānu. 1938. gadā publicēti viņa memuāri "Rezumējums" (1938). Dailes teātrī 1928. gadā iestudēts Moema stāsta „Sedija Tomsone" dramatizējums, bet 1972. gadā - luga „Apsolītā zeme" (režisors Juris Strenga).