Ieva Romanova

Ieva Romanova ir profesionāli izglītota kinomāksliniece, kura ilgu gadu garumā spējusi veiksmīgi apvienot ražīgu kinomākslinieces darbu ar enerģisku darbību Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītājas postenī, rūpējoties par Latvijas kinoprofesionāļiem, aizstāvot filmu autoru tiesības un organizējot Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps.

Ieva Romanova dzimusi Rīgā un mācījusies Rīgas 49. vidusskolā (1960-1968), pēc 8. klases iestājusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV), kuru absolvēja 1972. gadā ar mākslinieka dekoratora diplomu. Tūlīt pēc vidusskolas Ieva Romanova iestājas Vissvavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (Maskavā), kino mākslinieku fakultātē, un 1978. gadā absolvē kinomākslinieka Mihaila Bogdanova meistardarbnīcu, iegūstot kino un televīzijas mākslinieka specialitāti un mākslinieka inscenētāja kvalifikāciju. VVKI diplomdarbā Ieva Romanova veido filmas inscenējuma projektu pēc latviešu kultūras darbinieka un skolotāja Jāņa Grestes autobiogrāfiskā tēlojuma …kā dzeņa vēders.

Jau studiju laikā Ieva Romanova stažējusies Rīgas kinostudijā, piedaloties spēlfilmu uzņemšanas procesā (Atspulgs ūdenī, 1977 un Gaidiet „Džonu Graftonu", 1979), bet 1978. gada rudenī tiek uzņemta Rīgas kinostudijas štatā, un 1980. gadā uz ekrāniem nonāk viņas pirmais patstāvīgais kinomākslinieka darbs – režisora Vara Braslas spēlfilma Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku.

Strādājot Rīgas kinostudijā līdz tās likvidēšanai, Ieva Romanova ieguldījusi darbu septiņu pilnmetrāžas spēlfilmu tapšanā, vēl garāka ir viņas filmogrāfija atjaunotās Latvijas kino industrijā; 90. gadu juku laikos Ieva Romanova ar viņas pārliecinošo pieredzi un profesionalitāti bija gandrīz vienīgā kinomāksliniece, kas tika aicināta strādāt pie ikvienas no tobrīd tik retajām spēlfilmām. Par savu kinomākslinieces darbu Ieva Romanova saņēmusi piecas nacionālās kino balvas Lielais Kristaps dažādos gados (1989, 1993, 2000, 2001, 2014), taču tikpat būtisks ir Ievas Romanovas ieguldījums sabiedriskajā darbā – Latvijas kinosabiedrības saturēšanā un aprūpēšanā, enerģiska dalība visos procesos, kas attiecas uz Latvijas filmu autoriem, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem un visai Latvijas filmu nozarei svarīgiem jautājumiem. 1984. gadā Ieva Romanova iestājās Latvijas Kinematogrāfistu savienībā (LKS) un 1999. gadā tika ievēlēta par valdes priekšsēdētāju; jau tūlīt LKS enerģiski ķērās pie Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps organizēšanas, kas jau sākotnēji, pirms 40 gadiem, bija LKS dibināta iniciatīva (1977), un Ieva Romanova ir vadījusi pavisam 13 festivālu organizēšanu (2000–2003 un 2012–2023).

Kā aktīva filmu nozares profesionāle Ieva Romanova ir pārstāvējusi LKS intereses visās svarīgākajās institūcijās un instancēs – Kultūras ministrijas Nacionālajā kultūras padomē, Latvijas Radošo savienību padomē, Filmu padomē, Valsts Kultūrkapitāla fondā, a/s Rīgas Kinostudija un citur; paralēli gandrīz desmit gadus, kamēr ilga tiesvedība par padomju laikā uzņemto filmu tiesībām, Ieva Romanova vērīgi sekoja procesiem, piedalījās tiesas sēdēs un nenogurstoši mudināja kolēģus apvienoties cīņai par pienācīgu juridisko statusu savam radošajam darbam.

Jau RLMV mācību laikā Ieva Romanova sākusi iekārtot vēsturiskas ekspozīcijas muzejos, mākslas izstādēs piedalījusies kopš 1978. gada un rīkojusi arī personālizstādes (1978 un 2003). No 1990 līdz 2003 sadarbojusies ar Rīgas Kino muzeju, veidojot un iekārtojot dažādas tematiskas izstādes un pamatekspozīcijas, LKS vadītājas amatā Ieva Romanova bijusi arī enerģiska un veiksmīga projektu vadītāja, rūpējoties gan par Latvijas kinovēsturei nozīmīgu personību ieguldījuma popularizēšanu (daudzu atceres pasākumu rīkošana), gan par kino teorētiskās domas attīstību (konferences un diskusijas par kinomākslas attīstību ikgadējā Lielā Kristapa ietvaros), gan arī par Latvijas filmu izplatīšanu (LKS projekts Kino visiem un visur Latvijā darbojas kopš 2010. gada). Latvijas Kinematogrāfistu savienību Ieva Romanova vadījusi kopumā 22 gadus (1999–2013 un 2015–2023), tādējādi pārspējot jebkuru citu no līdzšinējiem LKS vadītājiem.

2003. gadā Ievai Romanovai Latvijas Mākslas akadēmijā piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās, kopš 1995. gada Romanova periodiski lasījusi lekcijas studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā. 2015. gadā Ieva Romanova saņēmusi Latvijas republikas apbalvojumu – ordeni Atzinības krusts, kopš 2019. gada saņem Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju. 2024. gada februārī Ieva Romanova saņem Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Sagatavoja Kristīne Matīsa, kinovēsturniece

MEDIJOS:

"Ievas Romanovas meistarklase" (studijas Mistrus Media raidierakstu sērija Kino Eizenšteins, 2021)