Oļegs Kotovičs

Operators un fotogrāfs Oļegs Kotovičs dzimis skolotājas un ārsta ģimenē, jau 12 gadu vecumā, mācoties Rīgas 49. vidusskolā, aizrāvies ar fotografēšanu. 1963. gadā, pēc skolas beigšanas, Kotovičs sācis strādāt gluži eksotiskā vietā – Latvijas Valsts universitātes laboratorijā, kur tika vizuāli un fotogrāfiski novēroti mākslīgie Zemes pavadoņi. 1965. gadā Kotovičs uzņēmās rūpnīcas VEF fotopulciņa vadību, bet jau 1966. gadā ar pirmo reizi iestājās Maskavas kinoinstitūta operatoru fakultātē.  1971. gada jūnijā Kotovičs absolvē VVKI un izsaka vēlēšanos strādāt Rīgas kinostudijas hronikā, tur arī novembrī viņu pieņem darbā un jau 1971. gada pēdējā kinožurnālā Padomju Latvija iekļauts Kotoviča filmēts sižets par Dobeles rajona kolhoza Nākotne 25. jubilejas svinībām.

Ar 1972. gadu Oļegs Kotovičs sāk intensīvi strādāt, veidojot trīs četras dokumentālās vai pasūtījuma filmas gadā, uzņem arī sižetus kinožurnāliem, turklāt cieši sadarbojas arī ar kinoamatieru kustību. Operatora darbā Kotovičs no kolēģiem atšķiras ar nopietnu interesi par attēla un kadra tehnisko robežu paplašināšanu, viņš izmēģina gan poliekrāna iespējas, gan trīskrāsu izohēliju, gan citus tehniskus un optiskus paņēmienus, meklējumos sadarbojoties ar režisoru Romualdu Piparu. Tandēms Pipars – Kotovičs jau 1989. gadā saņem Lielo Kristapu par filmu Izlūkdienesta priekšnieks, un nav brīnums, ka arī pēc kinostudijas norieta un Rīgas Dokumentālo filmu studijas darbības beigām viņu ceļi turpinājušies kopā – jau kopš 1991. gada Oļegs Kotovičs strādā filmu studijā Ģilde, ne tikai kā operators Pipara filmās, bet arī apstrādā kino un fotoarhīvu materiālus, turklāt aktīvi veido Latvijas kinovēsturi, iemūžinot visdažādākos notikumus.