Alfrēds Višņevskis

Alfrēds Višņevskis ir ilggadīgākais un ražīgākais skaņu operators Latvijas kino vēsturē, viņš pavisam ieskaņojis 27 spēlfilmas (1959-89), apmēram 350 kinožurnālus un 70 dokumentālās filmas, vēl arī ieskaņojis gandrīz 300 sinhronos kinosižetus. Viņš dzimis Aizputē un patiesībā tas esot noticis 2. janvārī, bet puikas piedzimšana reģistrēta mēnesi vēlāk. Bērnībā ganos esot daudz dziedājis, tomēr kara laikā evakuācija un dienests armijā neļāva mācīties, tikai 1950. gadā Višņevskis iestājās konservatorijā un 1955. gadā to beidza ar operdziedātāja diplomu. Jau studiju laikā Višņevskis sāka strādāt Radiofonā par toņmeistaru, un tur iepazinās ar režisoru Leonīdu Leimani, kurš uzaicināja Alfrēdu kļūt par skaņu operatora Voldemāra Blumberga asistentu filmā Salna pavasarī (1955). Pirmos četrus gadus Višņevskis nostrādāja spēlfilmu dublāžā, paralēli 1957. gadā sākās darbs pie dokumentālajām filmām, un tā intensīvā darbā pagāja četrdesmit gadi. 1999. gadā Alfrēds Višņevskis bija starp pirmajiem 85 kultūras darbiniekiem, kam tika piešķirta Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.