Aivars Pēteris Znotiņš

Skaņu operators un režisors Aivars Znotiņš skaņai pievērsies jau bērnībā, paralēli 4. vidusskolai mācoties bērnu mūzikas skolā. Pēc dažiem līkločiem starp elektriķa darbu tekstilfabrikā Lenta, dienestu tankistos un galdnieka darbu Bērnu pasaulē Znotiņš piecus gadus mācījās Ļeņingradas kinoinženieru institūtā un no 1973. gada sāka strādāt par skaņu režisoru apvienībā Telefilma-Rīga. 1977. gadā viņš pārcēlās uz Rīgas kinostudijas hronikas sektoru un strādāja ar daudziem režisoriem – Juri Podnieku (Komandieris (1984, Veļ Sīzifs akmeni (1985)), Ivaru Selecki (Maestro bez frakas (1985), Sieviete starp diviem romāniem (1984)), Ansi Epneru (Četri meklē miljonu (1979)) un citiem. 1979. gadā ar Arvīda Krieva diplomdarbu Vainīgais Znotiņš pievērsās aktierfilmām un deviņdesmito gadu trūcīgajā kinoprocesā bija skaņu režisors gandrīz visām tolaik iznākušajām spēlfilmām – Ziemassvētku jampadracis (1993), Būris (1993), Dzīve Nr.2 (1995), Ligzda (1995) un vēl dažām. Daži no jaunākajiem Znotiņa darbiem ir režisora Anda Miziša dokumentālā filma Tārps (2005) un režisora Ulda Brauna gadsimta hronika Ardievu, XX gadsimt! (2005), bet jau 1980. gadā Kinematogrāfistu savienības dokumentālistu sekcijas rekomendācijā par Znotiņu bija teikts – viņš ir skaņu komponists.