Regīna Razuma

Aktrise Regīna Razuma augusi īpašā vidē – viņa ir ceturtā  no septiņām māsām, kas dzimušas inženiera Aleksandra Vesera un pianistes Dzidras Kalniņas ģimenē, Regīnas vectēvs ir kordiriģents Teodors Kalniņš (1890–1962), kura vārdā vēlāk nosaukts viņa vadītais Latvijas Radio koris. Visām septiņām māsām vecāki ielikuši muzikālas izglītības pamatus, Regīna sapņojusi kļūt par baletdejotāju, tomēr horeogrāfijas skolā iestājās tikai 12 gadu vecumā, un tas bijis par vēlu, lai veidotu profesionālu karjeru. Pēc sešu gadu mācībām baletskolā Regīna uzzina, ka tiek dibināts Valsts deju ansamblis Daile, un 1968. gadā iztur konkursu, jau no pirmā koncertuzveduma kļūstot par ansambļa solisti – 1969. gada deju svītā Novadnieki (Ulda Žagatas horeogrāfijā par četriem Latvijas novadiem) Regīna Vesere dejo pārī, kas pārstāv Vidzemi. Valsts vienīgajā profesionālajā tautas deju kolektīvā Regīna strādā vairākus gadus, vēl ansambļa piektajā koncertprogrammā 1974. gadā Regīna Razuma kopā ar deju partneri Māri Retermani dejo kā jaunais pāris uzvedumā  Tautiešam(i) roku devu, bet tad pamet ansambli, izšķiroties par labu darbam Rolanda Kalniņa filmā Piejūras klimats (1974).

Ansambļa Daile jauno dejotāju ievēro kinematogrāfisti, un Regīnas pirmā kinoloma ir epizodiskā Soņa režisora Oļģerta Dunkera spēlfilmā Tauriņdeja (1971). „Darīju, ko man lika, griezu degunu uz to pusi, kur lika operators Miks Zvirbulis un režisors Oļģerts Dunkers,\" vēlāk intervijā saka jaunā aktrise, uzsverot, ka skaidrāka saprašana par to, ko nozīmē aktrises darbs filmā, nākusi tikai ar Rolanda Kalniņa piedāvāto sekretāres Austras Zīles lomu filmā Ceplis (1972), bet īpašu tuvību ar savu filmas tēlu izjutusi, 1983. gadā piedaloties Viļa Lāča romāna Akmeņainais ceļš ekranizācijā, kur Rolands Kalniņš viņai uzticēja spēlēt Alisi, galvenā varoņa Roberta Līviņa māsu. Vēl pēc daudziem gadiem Regīna Razuma atzīst ka viņas dzīvē ietekmīgākās personības ir režisors Rolands Kalniņš un pedagoģe, režisore Aina Matīsa, kuras vadītajā Tautas kinoaktieru studijā Regīna sāka apgūt aktiermeistarību (1975-1978).

Paralēli kinolomām 70. gadu sākumā veidojas aktrises sadarbība ar gleznotāju Maiju Tabaku – 1973. gadā viņa pirmoreiz glezno Regīnas Razumas portretu, pēc gada nākamo, un pamazām Regīna dažādos tēlos, kostīmos un noskaņās kļūst par nozīmīgu elementu Maijas Tabakas glezniecībā, pati intervijā atzīstot: „Reizēm egoistiski domāju, ka tieši Maijas gleznās es palikšu visilgāk, jo aktiera darbs, sevišķi teātrī, ir ļoti ēteriska parādība."

Pamazām Regīnas Razumas talantu atklāj citi kinorežisori, krievu viesrežisors Sergejs Tarasovs pat uztic jaunajai aktrisei galveno sieviešu lomu filmā Robina Huda bultas (1975), kur Regīna spēlē Robina Huda mīļoto meiteni Mariju. Drīz aktrise kļūst populāra arī aiz Latvijas robežām – viņa piedalījusies lietuviešu režisora Raimonda Vabala filmā Maiņa / Mainai (1977) un daudzos citu republiku kinodarbos, bet pati par savu labāko kinolomu šajā periodā sauc darbu igauņu režisora Olava Neulanda filmā Rekviēms / Reekviem (1984), kur viņa spēlēja psiholoģiski sarežģītu tēlu – vācu armijas kara ārsti Evelīnu, kas II Pasaules kara beigās nokļuvusi gūstā un kādā igauņu lauku sētā spiesta ārstēt padomju karavīru.

1981. gadā Regīna Razuma nospēlē pirmo lielo lomu Dailes teātrī, viņas teātra karjera sākas ar Jāņa Vītoliņa iestudēto Svena Ogorda lugu Freken Avseniusa. 1993. gada rudenī Regīnai Razumai (tāpat kā Vijai Artmanei un vēl dažiem citiem izrādēs retāk nodarbinātiem aktieriem) Dailes teātris nepagarina štata aktiera līgumu, tomēr tieši šajā gadā uz ekrāniem parādās divas ļoti atšķirīgas Razumas kinolomas – galvenā varoņa, arhitekta Bērza sieva Edīte Anša Epnera spēlfilmā Būris un ekstravaganta loma debitantu Aigara Graubas un Igora Lingas filmā Drosme nogalināt - dārga naktskluba striptīzdejotāja Sirsniņa, kura filmas ekrāna laikā nosvin savu pēdējo uzstāšanos šajā krogā.

Turklāt tieši 1993. gadā ar izrādi Marķīze de Sada sākas Regīnas Razumas sadarbība ar Jauno Rīgas teātri un režisoru Alvi Hermani, kurš aktrisei regulāri uzticējis lomas savos iestudējumos, arī seriālā Aģentūra (2020).

Kristīne Matīsa, kinovēsturniece

MEDIJOS:

\"Man pieder mani pārdzīvojumi, mana pieredze\" (intervē Aiva Kanepone, žurnāls IEVA, 2011)

\"Nestandarta vecmāmiņa\" (Daira Āboliņa, laikraksta Diena pielikums SestDiena, 21.09.1996.)

\"Sajūtu arabeskas\" (Daira Āboliņa, laikraksta Diena pielikums Stils, 11.03.1994.)

\"Manī ir uzkrājies daudz kas sakāms\" (Regīna Razuma intervijā Anitai Danosai, žurnāls Zvaigzne, 1/1994)

\"Nošķirtība\" (Gunars Treimanis par Regīnu Razumu, Neatkarīgā Cīņa, 12.12.1992.)

\"Regīnas atgriešanās\" (Regīna Razuma intervijā Gaļinai Frolovai, žurnāls Kino, 3/1987)

\"Vai nejaušība?\" (Regīna Razuma intervijā V. Ģēģerei, Rīgas Balss, 28.07.1984.)

\"Daži jautājumi Austras Zīles tēlotājai\" (V. Indrups, žurnāls Zvaigzne, 8/1973)