Biruta Veldre

Režisores Birutas Veldres kino mūžs vairāk saistīts ar hroniku, lai gan sācies mākslas filmu lauciņā. Viņa dzimusi Jūrmalā, bet pirmo darbavietu 1954. gadā atradusi kā pionieru vadītāja 3. Rīgas septiņgadīgajā skolā. Tomēr jau tūlīt Veldre pieteicās Rīgas kinostudijas jaunizveidotajos kursos vidējam radošam personālam, un 1955. gadā pēc to beigšanas sāka strādāt par režisora palīdzi un asistenti visās pirmajās latviešu filmās – pie Pāvela Armanda, Rolanda Kalniņa, Vara Krūmiņa un citiem režisoriem. No 1964. gada Veldre strādā par režisori hronikas sektorā, 1965. gadā neklātienē pabeidz Vissavienības Teātra institūtu, bet 1975. gadā – Augstākos režisoru kursus, bērnu kino meistardarbnīcu Georgija Danelijas vadībā, viņas diplomdarbs ir melnbalta spēles īsfilma Parunā ar mani. 1977. gadā Veldre vēl uzņem aktierfilmu Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks, bet pēc tam atgriežas hronikā, veidojot kinožurnālus un dokumentālās filmas. Atmodas laikā viņa uzņēma, piemēram, 1989. gada kinožurnāla Māksla 3./4. numuru par rokoperu Lāčplēsis, vēlāk – filmas Labdien Jūsmājās! (par Zvārdes poligonu, 1998) un Mans brālis (par Andreju Eglīti, 2002), ilgus gadus strādājusi pie filmas par Gunāra Birkerta dzimtu.