Reiz dzīvoja zemnieka dēls, kuram apnika strādāt tīrumā, un viņš devās pasaulē laimi meklēt. Viņš ilgi gāja, un daudzkārt jau likās, ka laime tam uzsmaidīs ganītes, kalējmeitas vai jaunas zvejnieces izskatā. Taču viņš allaž gāja tālāk, jo visur vajadzēja smagi strādāt. Beidzot viņš nonāca lielā pilsētā un spožo uguņu gaismā ieraudzīja skaistuli, kurai tūlīt devās pa pēdām. Viņš nonāca greznā pilī, un likās, ka laime nu beidzot rokā. Bet mirāža pagaisa, un skaistule pārvērtās vecenē, kurai pie kājām gulēja suns. Puisis gribēja bēgt, taču suns neļāva. Kad pēc daudziem gadiem puisis atgriezās savu jaunības dienu zemē, laime bija novērsusies no viņa...