Ita (2005)
Filmas apraksts
Veltīta polietei, Sievietei Latvijai Itai Kozakevičai
„Es viņu apbrīnoju toreiz un turpinu apbrīnot līdz šai dienai. Viņa, viņas personība, bija centrs- dabīgs centrs, nevis mākslīgi, organizatoriski radīts, nozīmēts „no augšas" vai citu pabīdīts priekšā." (Ruta Marjaša)
Latvijas trešās nacionālās atmodas laiks, neatkarības atgūšana 20. gadsimta 80.- 90. gados nav iedomājama bez tādas personības kā Ita Kozakeviča. Viņas īsais , bet apbrīnojami piepildītais un jēgpilnais mūžs ir pierādījums īpašajam starojumam, kuru joprojām atceras Itas Kozakevičas domubiedri, draugi, cilvēki Latvijā un Polijā. Būdama poliete ar franču filologa izglītību, Ita Kozakeviča savā pārliecībā bija atvērta un patiesi demokrātiska. Viņas rosīgās, pašaizliedzīgās darbošanās ceļš no tulkotājas līdz Tautas frontes aktīvistei un AP deputātei bija pierādījums, ka tādi vārdi kā tolerance, integrācija, godīga politika, savstarpēja cieņa nav klišejas, bet reālajā dzīvē īstenoti jēdzieni. Ruta Marjaša atceras- „Toreiz taču biju divreiz vecāka par Itu, bet, skatoties uz viņu, man šķita arī kaut kas skaidrāks caur viņas personību. Ne tik daudz klausījos, ko viņa runāja, bet vēroju, kā viņa to darīja, kā viņa izskatījās- cik drosmīgi, pacilāti, cik skaisti, ētiski un estētiski. Domāju, to pašu, ko es, izjuta arī daudzi no tiem, kuri toreiz bija viņai apkārt. Tā bija likteņa sūtība, kaut kāda likumsakarība, kas lika viņai tur ienākt, jo viņa spēja inducēt kustību."Dokumentālā filma „Ita" stāsta par īpašu personību politikā. Par īpašu personību īpašā laikā, kam bija raksturīgi racionāla pragmatisma neiegrožoti ideāli. Caur aculiecinieku stāstiem, caur skatu punktiem no laika atstatuma šī filma rāda personību un sievieti, kura sava mūža īsajā laikā pierādīja, ka iespējama intuitīva, tālredzīga sirds politika. Filmā bagātīgi izmantotie Valts Kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas TV un „Labvakar" video materiāli, kas fiksējuši Itu Kozakeviču daudzos nozīmīgos Atmodas laika pasākumos, caur viņas personību atsauc atmiņā trauksmaino, vēl aizvien kā īpašu fenomenu neapskatīto nacionālās Atmodas un demokrātijas dzimšanas grūto laiku. Filmas mērķis ir caur atmiņām, versijām, dokumentāliem vēstījumiem atainot to īpašo Itas Kozakevičas personības mirdzējumu, kas iznesa viņu Atmodas notikumu epicentrā un kas palicis daudzu cilvēku sirdīs un atmiņās. Kad 1990. gadā Ita Kozakeviča saņēma titulu Sieviete Latvija, viņa teica, ka svarīgi būtu nevis izcelt vienu, bet mīlēt visas Latvijas sievietes. Tieši šī plašā sirds, patiesas, neviltotas rūpes par citiem padarīja Itu Kozakeviču par tautas kalpu šī vārdā visdziļākajā un patiesākajā nozīmē.