Līdz ar pirmo vidzemnieku dziedāšanas dienu Dikļos 1864. gadā un 1873. gada Pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā, Dziesmu svētki kļuvuši par neatņemamu latviskās identitātes sastāvdaļu. Filmā atainoti centieni Dziesmu svētkus pakļaut dažādiem ideoloģiskiem mērķiem un tautas attapība to nepieļaut. Dziesmuvara tautai devusi spēku izcīnīt neatkarīgu valsti, izturēt karos, pretoties pārtautošanai. Dziesmu svētkos nostiprinājies mūsu "garaspēks", kas Trešajā atmodā izrādījies stiprāks pat par padomju okupantu bruņotajiem spēkiem. Filmas titros minēts, ka XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku skaits 1990. gadā 20 reizes pārsniedzis 1873. gada I Vispārīgo Latviešu dziedāšanas svētku pulku.

Filma veidota pēc latviešu kara lidotāja un ērģelnieka Jāņa Osvalda Muižnieka atmiņu stāsta "Putnu ceļš" motīviem. Stāsta autors devās aizsaulē 10 dienas pēc XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem.