Filmu veido kontrasts starp dzīvās dabas norisēm un sāpīgām pēdām, ko dabā atstāj cilvēka nesaudzīgā klātbūtne. Reti un aizraujoši dzīvnieku pasaules filmējumi – raibi mežacūcēni, gulbju dejas ezerā, putnēni ligzdā, vaboles tuvplāns, lapsa krūmos, āpsis, bebrs, alnis un daudzi citi meža iemītnieki –, un tiem pretstatā cilvēka nežēlīgā nevērība – tūristu bari upes krastā, piknika drazas pļavā, meža tehnikas izārdītas sūnas. Bet aizkadrā dzejnieka Jāņa Petera teksts atgādina, ka cilvēka apņemšanās taču ir „…pētīt noslēpumus dabas gudrā spēlē, dzīvību nevienam neievainojot…".

Filma apbalvota vairākos Vissavienības mēroga dokumentālo filmu festivālos.