2005. gada vasarā diviem puišiem rodas iecere Rīgā noorganizēt vēl nebijušu pasākumu – lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu svētku gājienu pa pilsētas ielām. Pēc līdzīgu gājienu parauga Rietumos notikums tiek nodēvēts par „praidu". Viņiem nav ne mazākās nojausmas, ka šis labi iecerētais nodoms izraisīs gluži neticamu notikumu lavīnu vairāku gadu garumā: praids uzšķērdīs dziļas emocijas sabiedrības psihē un dramatiski polarizēs sabiedrību, uz cilvēkiem lidos gan izkārnījumi, gan svētītais ūdens, tiks sašķeltas ģimenes un zaudētas darbavietas, kāds mācītājs tiks izslēgts no baznīcas par brīvdomību, kāds cits piesauks dēmonus, abām pusēm palīgā metīsies Rietumu papildspēki, retorikā tiks izmantots gan Jēzus, gan patriotisms, gan cilvēktiesības, un to visu kāri uztvers prese. Bet ja nu galu galā izrādās, ka cietēji ir bijuši visi, jo kādam ir izdevīgi mūs vienam pret otru kūdīt?