"Pēdējais zvans" stāsta par kādas lauku skolas pastāvēšanas beigām. Saņēmuši rīkojumu no pašvaldības par skolas slēgšanu, skolēni Mežvidu pamatskolā turpina mācīties, radoši izpausties un izklaidēties, bet – ar zināmu nolemtības pieskaņu. Viņu ir maz, dažās klasēs skolēnu skaits nepārsniedz vienu vai divus, līdz ar to skola vairāk atgādina lielu ģimeni, nevis mācību iestādi. Krievijas pierobeža, dziļā Latgale –šī vieta kļūs par nekurieni, kad jaunā paaudze dosies projām. Bet mazo skolu slēgšana ir likumsakarīga, un izvēles, šķiet, īsti nav. Šis ir intīms vēstījums par valstiska mēroga problēmu. Stāstā tiek iezīmētas trīs māsas, trīs paaudžu meitenes, kuru dzīve pavisam drīz krasi mainīsies. Caur viņu  ikdienu un mazajiem piedzīvojumiem, mēs mēģinām saprast, ko īsti nozīmē sausais apgalvojums "lauki izmirst". Un saredzam cerību.