Triloģijas "Savējie sapratīs" otrā filma.

Pagājušā gadsimta 70tie gadi mūzikā iezīmējās ar jaunās paaudzes rokmūziķu parādīšanos Latvijā. Iedvesmojušies no 60to gadu pasaules mūzikas grandiem -  Elvis Presley, Bill Haley, "The Beatles", "The Rolling Stones", "The Beach Boys", "Led Zeppelin" kā arī Latvijā milzu atzinību guvušām pašmāju rokgrupām „Katedrāle", "Eolika", „2XBBM", "Melody Makers", "The Jockers" un citām, kas uz to brīdi bija jau izjukušas vai pārtraukušas darbību, parādās jaunas grupas - „Menuets", „Santa", „Jolanta", "Stroncijs 70",  vēlāk „Līvi", „Sīpoli", "Modo". Izmantojot latviešu dzejnieku dzeju, jaunā mūziķu paaudze arvien vairāk pievēršas orģinālkompozīciju radīšanai, lai "caur puķēm", ar zemtekstu palīdzību, vēstītu par sev svarīgām, nacionālām tēmām.

Jau  kopš sešdesmitajiem gadiem rokmūzikas žanrs piesaista plašas padomju jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari ir pārpildīti. Publika tajos jūtas brīva un bieži atļaujas "padomju cilvēkam nepiedienīgu uzvedību". Rokmūziķiem tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, repertuārs tiek kontrolēts un dziesmas cenzētas. Jaunie komunistiskās ideoloģijas nesēji, kas nomaina veco funkcionāru paaudzi 70tajos gados, ir daudz zinošāki, informētāki un savā rīcībā rafinētāki. Viņi saprot kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus "dzelzs priekškara", tādēļ "kaitīgās rietumu ietekmes" apkarošana tiek uztverta nopietnāk un izpildīta - pedantiskāk. Tiek aizliegts "Liepājas dzintars" un  Mikrofona dziesmu aptauja. Tomēr tas neaptur mūziķus, bet veicina viņu radošumu, meklējot, kā apiet funkcionāru radītos šķēršļus. Dažkārt, pat pašiem neapzinoties, tiek radītas roka kompozīcijas, kas ar mūziku un dziesmu tekstiem ceļ latviešu pašapziņu un veicina nacionālās identitātes saglabāšanu. Filma lieliski parāda laikmetu, uz kura fona turpina attīstīties latviešu nacionālā rokmūzika.