Latvijā stārķi mēdz saukt par "svēteli" – svēto putnu. Zinātnieki viņu dēvē par plēsoņu un zina stāstīt, ka Latvijas teritorijā tas apmeties uz dzīvi tikai pēdējo divsimt gadu laikā. Pašreiz ik gadu no siltām zemēm ligzdot ierodas apmēram 10 000 stārķu. Dažu šo skaisto putnu dzīvi sākot no kāzu dziesmām līdz putnu izaudzināšanai un aizlidošanai mēs varam vērot filmā. Lai gan putnu dzīve rit it kā pati par sevi, un cilvēkam tur nav nekādas daļas, tomēr stārķi savus mājokļus cenšas ierīkot cik vien tuvu iespējams cilvēka mājoklim. Kādēļ putni tā rīkojas, mēs nezinām, bet cilvēkam daži labumi tiek. Apkārtnē tiek izķertas indīgās čūskas, pie mājas vienmēr atrodas kāds graciozs rotājums, ko mūsdienu valodā varētu nosaukt par dzīvu instalāciju, bet folklorā joprojām pastāv leģenda par to, ka stārķi atnes bērnus. Atnākot ziemas salam, daži putni nav spējīgi aizlidot. Tad cilvēka un putna ceļi krustojas kopīgās mājās.