Latvija. 19. gadsimta beigas. Kāda pagasta nostūrī ezera krastā līdzās dzīvo divas dzimtas. Dievlodziņi un Vilkači. Ar sensenu naidu savstarpējās attiecībās. Tiesa, naida izpausmes jūtamas tikai  Dievlodziņu mājās. Kā ne! Viņiem aizvien veicas sliktāk, uzkrīt slimības, lopu sērgas, labība nepadodas. Turpretī Vilkačos viss aug griezdamies, un arī slimības aizvien iet ar līkumu. Tas pamudina domāt, ka Vilkaču saime savu labklājību panāk pesteļojot un nodarbojoties ar burvestībām. Ar laiku pret viņiem izdevies noskaņot arī pārējos pagasta cilvēkus. Taču būtība ir pavisam cita. Vilkaču cilvēki, būdami kristīgi, nav aizmirsuši latviešu tautas senās tradīcijas un parašas, kas sakņojas cilvēka dzīvošanā, neatraujot sevi no dabas.