20. gadsimta 20. gadi Latvijā. Uzņēmīgais Edgars Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai no Latvijas māla ražotu ķieģeļus eksportam, viņa projektā iesaistās daudzi, cerot uz solīto milzu peļņu. Drīz Ceplis aizraujas ar sava kantora mašīnrakstītāju Austru Zīli, bet bizness tikmēr atstāts novārtā, turklāt izrādās, ka Cepļa izvēlētais māls ražošanai nav derīgs. Kamēr neviens cits to nav uzzinājis, Ceplis ātri savērpj intrigu, un par akciju sabiedrības vadītāju kļūst konkurenta Nagaiņa znots Sausais.

Filma uzņemta pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis (1928) motīviem un padomju laikā tika uztverta kā ironiska „buržuāziskās sabiedrības kritika", tomēr kinoskatītāji aiz komiskās virskārtas sajuta nostalģiju pēc Latvijas brīvvalsts laikiem. Filma ir spilgta liecība tobrīd stabilās un vērienīgās Latvijas kinoindustrijas profesionalitātei, radošā grupa izvirzījusi īpašus uzdevumus filmas vizualitātei un krāsu dramaturģijai, savukārt komponists Marģeris Zariņš prasmīgi aranžējis dažādu laikmetu motīvus. Interesanta detaļa – filma Ceplis ir uzņemta vienā gadā ar pasaulslavenā spāņu režisora Luisa Bunjuela filmu Buržuāzijas diskrētais šarms / Le charme discret de la bourgeoisie (1972) un ļauj runāt par Rolanda Kalniņa filmu varbūt neapzināto, bet loģisko iederību sava laika pasaules kino klasikas tendencēs.

MEDIJOS:

"Nostalģija pēc latviešu padomju kino" (Valda Čakare, Literatūra un Māksla, 31.01.1992.)