Režisors Arvīds Krievs, operators Dāvis Sīmanis, mākslinieks Vasilijs Mass, 100'

Lomās: Alvis Hermanis, Mirdza Martinsone, Pēteris Gaudiņš, Sauļus Balandis, Elza Radziņa, Ivars Kalniņš, Inese Pabērza

20. gadsimta 80. gadi. Kārlis karadienestu pavadījis Afganistānā un tagad pārvietojas invalīdu ratiņos. Pirms dienesta viņš iemīlējis skolotāju Judīti, bet viņa apprecējusi bagātu vīru, turklāt neslēpjoties pozē kaila Kārļa kaimiņam, ciniskajam fotogrāfam Rūdolfam. Drīz Rūdolfs tiek nogalināts, un Kārlis atzīstas, ka to izdarījis viņš, tomēr izmeklētājam Konrādam rodas aizdomas, ka Kārlis sevi apmelo.

Arvīda Krieva trešā pilnmetrāžas aktierfilma ir spilgta astoņdesmito gadu politisko pārmaiņu liecība, īsts perestroikas produkts – kaut vai tikai gadu ātrāk Krievam šādu filmu uzņemt nebūtu ļauts, jo attālināšanās no sociālistiskā reālisma, kaila sieviete kadrā un Afganistānas kara minēšana nebija iedomājamas padomjlaika filmās. Tomēr Gorbačova uzsāktais pārmaiņu kurss atsaucās arī uz kinoražošanu, pat šīs filmas garums tika izlemts ar „demokrātisku balsojumu" kinostudijas Mākslas padomē.  Ar šo filmu Arvīds Krievs atklāj Latvijai jaunu aktieri, tobrīd konservatorijas studentu Alvi Hermani, kurš šobrīd ir pasaulē pazīstamākais latviešu teātra režisors. Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps filma saņem deviņas medaļas, uzvarot gandrīz visās svarīgākajās profesionālajās kategorijās.