Kinofilma ar lielu kaismi runā par cilvēka nacionālo pašapziņu. Par viņa saknēm un pašcieņu. Filmas centrā – Lāču ģimene, kura sen atpakaļ pārcēlusies uz dzīvi Krievijā. Tagad tā atgriezusies dzimtajā pusē Dzintarjūras krastā. Tas ir garš un dramatiskiem notikumiem bagāts atpakaļceļš, kas vedis cauri 1937.gada Staļina moku kamerām, Lielā Tēvijas un Afganistānas šausmu karalaukiem. Veselas trīs Lāču dzimtas paaudzes ierautas šajos vēsturisko kataklizmu virpuļos. Tas viss tverts caur Augusta Lāča emocionālā pārdzīvojuma prizmu brīdī, kad notiek gatavošanās Afganistānā kritušā brāļa Dzintara bērēm.