Lāčplēsis (1930)
Filmas apraksts
Režisors Aleksandrs Rusteiķis, operators Jānis Sīlis, 100'
Lomās: Lilita Bērziņa, Voldemārs Dimze, Osvalds Mednis
Latvijas kinovēsturē pirmā lielmēroga vēsturiskā spēlfilma, kas saglabājusies līdz mūsdienām, tā iezīmē nacionālās kinematogrāfijas veidošanās pamatus. Filmas darbība risinās divos laikmetos – mītiskajā pasaulē, kur darbojas Lāčplēsis, Laimdota un Melnais bruņinieks, un 1919. gada Latvijas brīvības cīņu laikā, kur uzplaukst mīlas stāsts starp Jāni Vanagu un Mirdzu Saulīti, bet iejaucas Svešais.
Teika par Lāčplēsi ir Latvijas kultūrai nozīmīgs stāsts, kas vairākkārt interpretēts literatūrā, dramaturģijā, mūzikā, un arī jaunās Latvijas valsts desmitgadei veltīto, episki iecerēto filmu tika nolemts balstīt šajā tēlu sistēmā, kur darbojas skaista un tikumīga jaunava kā Latvijas simbols, viņu iekāro un apdraud ļaunie spēki, bet aizstāv vienkāršs un vīrišķīgs lauku puisis. Filmas uzņemšanā ar patriotisku degsmi tika iesaistīts valsts finansējums un armijas atbalsts, un filmas autoriem izdevās sasniegt savam laikam ambiciozo mērķi – pierādīt, ka arī Latvijā ir iespējams inscenēt liela mēroga aktierfilmu, kuru novērtē gan skatītāji, gan kritika. Kinozinātnieki saskata filmā paralēles ar spilgtiem tālaika pasaules kino paraugiem – vācu ekspresionismu, Grifita un Eizenšteina darbiem.