II Pasaules kara beigās, kad Sarkanā armija neapturami tuvojās Latvijai, vairāk nekā 150 000 cilvēku devās bēgļu gaitās. Tie bija dažādu profesiju ļaudis – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, radošā inteliģence, darba cilvēki -, bet visi jau bija pieredzējuši "baigā gada" šausmas. Viņi zināja, ka jātiek prom – ar kuģiem, vilcieniem, zirgu pajūgiem, automašīnām, jebkādi.