Filma ir tautas atspulgs Latvijas simtgades gadā - tās kadros skatītāji viegli atpazīs sevi un savu personīgo stāstu. Jau sākot ar Jaungada nakti 1. janvārī, kad cauri salūta skaņām pasaulē ierodas pirmais simtgades bērns mazā Jete, un beidzot ar klavierspēli, kas skan pār sniegoto un saules izgaismoto Latvijas panorāmu, filmā ir iemūžinātas simtiem cilvēku dzīves. Turklāt, filmējot katru no 365 dienām, dažkārt pat ar vairākām kino kamerām, un raugoties uz norisēm dabā, laukos un pilsētvidē, indivīda, ģimenes un sabiedrības dzīvē, operatoriem caur kinokameras aci spilgti izdevies notvert šo stāstu dažādos pretmetus: skaisto, skaudro, dižo, bezjēdzīgo, komisko un absurdo.

Filmas veidotāji ierauga šos unikālos kadrus, iemūžinot gan spilgtas personības un viņu sasniegumus,  gan arī jauniešus, kuri aktīvi piedalās dažādos pasākumos un festivālos.

Ziema sākas ar ceļotājiem vilcienā un gaidītājiem tramvaja pieturā, līdz no ekrāna uzvirmo vīraka smarža, kad redzam Pareizticīgo Ziemassvētkus un izjūtam aukstumu, kas nepieciešams, lai darinātu Jelgavas ledus skulptūras. Un izrādās, ka dzimšanas diena vienā dienā ir gan lācenei Ilzīte, gan maestro Raimondam Paulam. Tam seko virmojoša uguns – lai ceptu maizi, lai darinātu Nameja gredzenu, lai atcerētos Barikādes. Savukārt pārtapšanas brīnums redzams arī Alvja Hermaņa izrādē "Dieviņš pillā", ar sāpēm pilns ir 16. un 25. marts,  Lidijas Doroņinas-Lasmanes atmiņu mirklis, tukšie māju logi un skursteņi, kas kūp, bet kuru saimnieki vairs neatgriezīsies.