Pēc Arvīda Griguļa romāna motīviem. Nupat beidzies Otrais pasaules karš, bet Latvijas mežos joprojām slēpjas un pret padomju varu cīnās nacionālie partizāni – mežabrāļi. Pāri jūrai naktī ierodas Ansis Leinasars, kura uzdevums ir sagatavot Latvijā apvērsumu. Laiks iet, taču uzdevuma izpilde neveicas, rezidentu uz katra soļa sagaida grūtības. Viņa pēdējā cerība ir tikšanās ar mežabrāļiem baznīcā, taču tā izrādās čekistu aplenkta. Apšaudē iet bojā Leinasara sakarnieks, un Ansis saprot, ka arī tas bijis čekists.

Filmas stāsts ir balstīts patiesos, taču tendenciozi skatītos notikumos – padomju varai lojālais rakstnieks Grigulis no tiem izveidojis ideoloģiski ieturētu spiegu romānu, kur pretošanās kustības cīņa jau sākotnēji nolemta neveiksmei. Taču Latvijas kinovēsturē šī filma daudz nozīmīgāka ir kā viens no pirmajiem mēģinājumiem trillera žanrā, kuru režisors Aloizs Brenčs nākamajās desmitgadēs izkopa līdz pilnībai. Turklāt gan vizuālajā stilistikā, gan varoņu tipoloģijā filma Kad lietus un vēji sitas logā ir spilgta liecība par film noir atbalsīm Latvijā – dokumentālas faktūras, izteiksmīgi gaismēnu kontrasti, naksnīgi drūma vide un ekstrēmā situācijā nonācis psiholoģiski aizlauzts varonis, kura pagātne padara viņu par cinisku un pesimistisku fatālistu.

MEDIJOS:

"Kad atpakaļceļa vairs nav..." (recenzē Uldis Norietis, Cīņa, 13.04.1968.)