Savā piejūras mājā divatā pavadīt brīvdienas ierodas mākslinieks Staro ar savu iemīļoto - Janu. Pēkšņi viņi atklāj, ka nokļuvuši stazdā: mājā paslēpušies no cietuma izbēguši noziedznieki, kas kļuvuši par situācijas noteicējiem un rīkojas agresīvi. Viņu vadonis - Cilvēks platmalē - ar ļaunu prieku izjūt noziedznieku varā nokļuvušo pazemojumu un bailes, varmācīgi piespiež tos atklāt viņu personīgo dzīvi. Tā ir savdabīga atriebība par paša izkropļoto mūžu un nenovēršamo šīs situācijas galarezultātu. Pēc vairākām dramatiskām stundām Staro un Jana ir vieni, brīvi no citu cilvēku patvaļas, taču nav brīvi no pašu mokošajām pārdomām.