Režisors Jānis Streičs, operators Harijs Kukels, mākslinieks Gunārs Balodis, 84' 

Lomās: Zane Jančevska, Vija Artmane, Aļģirds Paulāvičs, Vizma Ozoliņa, Leonīds Oboļenskis, Jānis Paukštello

Filma pēc lietuviešu rakstnieka Mīkola Slucka romāna. Pēckara periods Latvijas pierobežā, lietuviešu meitene Marīte uzmeklējusi savu radinieku Antanu. Viņš bijis bagātās saimniecības kalps un saimnieces Annas mīļākais, bet no kara atgriezies, cerēdams iegūt pēc iespējas vairāk labuma no vecās pasaules sabrukšanas. Pa šo laiku pieaugusi saimnieces meita Ausma, un Antanam viņa šķiet daudz iekārojamāka, nekā bijusī mīlestība Anna. Attiecību fonu veido saspringtā kara beigu gaisotne, kad jebkurā naktī var uzrasties mežabrāļi, bet dienas laikā jāuztraucas, vai viss notiek pēc padomju likumiem.

Vēsturiska drāma, kas vienas lauku sētas mērogā projicē kara saplosītas pasaules juceklību, radot gluži vai antīkas traģēdijas cienīgas kaislību cīņas, ko īpaši izceļ kontrasts ar „skatu no malas" – naivās meitenes Marītes vērojumu. Jāņa Streiča drosmīgi veidotais ekranizējums stipri atšķiras no padomju kino tipiskajām „pēckara tematikas filmām", kur parasti tiek akcentēta sociālās iekārtas maiņa, bet Streičs pierāda, ka visu likteņa pārvērtību epicentrs ir cilvēkā pašā. Viena no pirmajām Latvijas filmām, kur kaut vai neuzkrītoši tiek aizskarta deportāciju tematika un skats uz pēckara gadu norisēm nav stereotipiski paredzams. Šo emocionālās spriedzes piesātināto drāmu Jānis Streičs pats uzskata par savu kinematogrāfiski un mākslinieciski vislabāk izdevušos darbu.