Filma veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona piemiņai un viņa mūža darbam – tautasdziesmu vākšanai, veidojot  latviešu tautas dzīves enciklopēdiju, poētisku atspulgu gadsimtos krātai dzīvesziņai. Filmas pamatā ir Krišjāņa Barona dzīvesstāsts 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – bērnība un jaunība Latvijā, studijas un darbs Pēterburgā un citur Krievijā, Krišjāņa attiecības ar uzticamo sievu Dārtu, latviešu tautas nacionālās pašapziņas atmoda.

Režisors Aivars Freimanis kopā ar dzejnieku Jāni Peteru pie scenārija filmai par Krišjāni Baronu strādāja ilgus gadus, veidojot patiesu stāstu par lielu personību, bet cenšoties izvairīties no tradicionālās Dainu tēva glorifikācijas. Režisors gribēja uzņemt filmu par dzīvu cilvēku, tāpēc ļāva vaļu radošam garam, un Dzīvīte nekādā gadījumā nav „parasta" biogrāfiska filma, tā pārsteidz ar dažādiem mākslinieciskiem un profesionāli izaicinošiem paņēmieniem, kas piesaista skatītāju uzmanību. Filmas galvenos varoņus – Krišjāni un Dārtu – tēlo divi izcili aktieru pāri, bet filmas stāsta ritējumā daudz negaidītu pavērsienu, iepludinot Pirmās atmodas laikmetā aktuālus elementus no Trešās atmodas, kuras laikā notika filmas uzņemšana.